Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai papildus piešķirtā finansējuma apmērs šogad pieaudzis par 19%
"Daudzkārt esam uzsvēruši, ka pakalpojuma pieejamība un rindu garums ir atkarīgs no valsts izdotajiem rīkojumiem un finansējuma sadales. Slimnīca ar pašvaldības atbalstu strādā pie finansējuma palielināšanas, un ir sasniegti vērā ņemami rezultāti," atzina Lācis.
Salīdzinot valsts finansējuma apjoma izmaiņas šogad un pērn, slimnīcas vadītājs minēja, ka šogad līdz 31.jūlijam Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai papildus piešķirtā finansējuma apmērs ir pieaudzis par 390 000 eiro jeb 19%.
"Tomēr, lai nostiprinātu mūsu pozīcijas starp citām Latvijas slimnīcām, bez finansējuma palielinājuma ir jāturpina attīstīt esošos slimnīcas profilus, atbalstot ārstu kvalifikācijas celšanu un jaunu ārstniecības metožu pielietošanu, kā arī piesaistot jaunus speciālistus," uzsvēra Lācis, kā prioritāri attīstāmos profilus minot oftalmoloģiju, uroloģiju, traumatoloģiju un otolaringoloģiju. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu slimnīcā paredzēts izveidot arī rehabilitācijas bloku un attīstīt rehabilitācijas pakalpojumus dienas stacionārā.
Kā skaidroja Lācis, atbilstoši Veselības ministrijas (VM) reformu plānam, stacionārā aprūpe nākotnē tiks koncentrēta ne tikai lielajās Rīgas slimnīcās, bet tiks stiprinātas arī reģionālās trešā līmeņa slimnīcas, tostarp Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Tas nozīmē, ka efektīvāk tiks apsaimniekoti valstī pieejamie resursi un uzlabosies speciālistu pieejamība Ziemeļkurzemes reģiona iedzīvotājiem, skaidroja slimnīcas vadītājs. Piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā darbojas Kurzemes Acu centrs un Kurzemes Nieru aizstājterapijas centrs, kuru pakalpojumus izmanto ne tikai Ziemeļkurzemes reģiona iedzīvotāji, bet arī pacienti no citiem Latvijas novadiem. "Tikai šādi saimniekojot, ir iespējams piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, kā arī nodrošināt modernu tehnoloģiju iegādi un noslodzi," piebilda Lācis.
Paralēli attīstības plāniem nodaļās aktīvi tiekot strādāts pie kvalificētu speciālistu piesaistes. Kā pozitīvu piemēru Lācis minēja izveidoto sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) - 8.sepembrī tiks sāktas medmāsu apmācības Ventspils slimnīcas telpās, tādējādi dodot iespēju slimnīcas darbiniekiem paaugstināt kvalifikāciju, kā arī piedāvājot Kurzemes iedzīvotājiem papildu iespēju apgūt vēlamo profesiju tuvāk dzīvesvietai. Kā viens no lielākajiem ieguvumiem tiek minēta iespēja pēc trim gadiem studiju programmas beidzējiem saņemt darba piedāvājumu Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Sadarbību ar RSU plānots izvērst arī pētniecības jomā, kas varētu sekmēt papildus speciālistu piesaisti, piemēram, oftalmoloģijā.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca nākotnē varētu attīstīt arī medicīnas tūrismu - jau pašlaik tiek sniegti dialīzes pakalpojumi nefroloģijas pacientiem no citām valstīm. Attīstāms virziens medicīnas tūrismā nākotnē varētu būt arī oftalmoloģija un ortopēdija.
28.augustā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā tika sasaukta kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce, kuras laikā tika apstiprināts jaunais slimnīcas valdes sastāvs. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs turpmāk būs līdzšinējais valdes loceklis Lācis. Olafu Ķeņgi valdes locekļa amatā nomainījusi Ventspils slimnīcas Hemodialīzes nodaļas vadītāja Linda Mičule. Slimnīcas valdē turpinās darboties ķirurgs Dainis Gīlis un slimnīcas Talsu filiāles vadītāja Kristīna Bidzāne.
Uz sarakstu
