5 personīgā budžeta mīti

Gada beigās vai sākumā mums uznāk "sava personīgā budžeta sakārtošanas" vēlme. Vēl tas notiek arī pēc neplānotiem lielākiem tēriņiem vai jautri pavadītām brīvdienām, kad tiek novērtēts strauji sarūkošais bankas konta atlikums un tiek domāts par patēriņa kredīta iespējām, jo plānotiem pirkumiem naudas līdzekļu var nepietikt.

Te būs pieci mīti, plānojot personīgo budžetu. Ja vien nebūsiet godīgi attiecībā pret to, kādā veidā nopelnāt un tērējat savu naudu, jums ir garantēta personīgā budžeta realizēšanas neveiksme.

1. "Es nevaru dzīvot ar budžetu, tas nav man." 
Šis ir lielākais mīts. Iestāstot sev, ka esat "viens no tiem cilvēkiem, kam viss ir slikti ar naudas plānošanu", un aizmirstot par to, ir lielisks veids kā garantēt situāciju, ka vienmēr būsiet finansiālais neveiksminieks. Ir tik viegli vienkārši atmest ar roku un padoties. Jebkurā dzīves jomā. Tas, protams, ir pirmais apņēmīgais solis garā procesā, bet, rūpīgi aplūkojot savus tēriņu ieradumus, nolemt, ka ir dažas lietas, ko varētu samazināt vai izslēgt, un sapratne par to, cik lieli ietaupījumi varētu veidoties no tāda lēmuma, ir milzīga uzvara un papildus motivācija. 

Tas viss šķiet biedējoši tikai tad, ja par to domā virspusēji un pavirši, piemēram, "šis ir gads, kad es iemācīšos būt veiksmīgākam naudas lietās", bet, kad sāc ar vienkāršām pirmām darbībām, piemēram, "instalēšu telefonā programmu, lai analizētu savus bankas kontus", tas ir solis pareizā virzienā.

2. "Šis ir viss budžets, ko es izmantošu šim gadam!" 
Vēlams budžetu pārskatīt, teiksim, reizi ceturksnī, ja iespējams, pat ja joprojām pelnāt to pašu naudas summu (patiesībā jāatzīmē, ka ir svarīgāk to darīt, kad jūsu ienākumi ir saglabājušies, jo nekavējoties palielināt budžetu algas palielinājuma dēļ nav labākā ideja). Vismaz reizi trijos mēnešos ir labi ielūkoties tēriņos – ir daudz programmu, mobilo aplikāciju, kas palīdzēs ar šo tikt galā.

Kad esat pieradis dzīvot noteiktā budžeta robežās, jācenšas vairāk ietaupīt. Budžeta ideja ir apmācīt prātu dzīvot krietni zem jūsu patiesajiem tēriņiem, un, ja jūs saņemat 1000 eiro neto algu mēnesī, ietaupīt 250 eiro no tās, lai gan sākumā nav īpaši viegli, nav nemaz tik nereāls mērķis.

3. "Viss ir kārtībā, man tikai jāsamazina naudas summa, ko tērēju izklaidēm."
Ja jums ir tendence, ka no bankas konta pazūd liela daļa naudas kafejnīcu, bāru un restorānu apmeklējumu dēļ, jābūt pret sevi atklātiem. Tāpat kā diētas gadījumā, ja vienā dienā cilvēks izdara kaut kādas krasas pārmaiņas, viņš noteikti kļūs neapmierināts un pametīs visus notievēšanas centienus jau pirmā mēneša laikā. 

Šajā situācijā daudz veselīgāk ir paskatīties uz reāli iztērēto summu (dažādas personīgā budžeta programmas pateiks to priekšā līdz pēdējam centam), pieņemt lēmumu samazināt to par nelielu, bet nozīmīgu daļu (teiksim,15 līdz 20%) un sākt šo naudas summu automātiski pārskaitīt uz uzkrājuma kontu katru mēnesi uzreiz pēc tam, kad ir saņemta darba alga. 

Kad smadzenes pielāgojas šim zemākam tēriņu limitam, var lēnām sākt samazināt šo budžeta daļu vēl vairāk un atrast arvien labākus veidus, kā izbaudīt savu brīvo laiku, netērējot tam pārāk daudz naudas līdzekļu. 

4. "Es netaisos tērēt vairs naudu apģērbam, man tas nav vajadzīgs." 
Mēs vienmēr tā sakām, bet visbiežāk tomēr to nevaram panākt. Piemēram, var nolemt, ka vajadzētu samazināt apģērbu budžetu. Bet mēs vienmēr, neatkarīgi no budžeta kategorijas, atradīsim veidu, kā tomēr to iztērēt, paziņojot, ka mums tomēr "pilnīgi noteikti kaut kas tāds ir nepieciešams". 

Tāpēc ir daudz labāk pateikt sev: "Es varu iztērēt šo konkrēto summu mēnesī par dažādām sadzīves lietām un skaitīt tajā visas līdzīgās kategorijas", nekā kaut ko liegt sev pilnībā. Teiksim, divi simti eiro mēnesī, kas var tikt iztērēti uz "lietām, no kurām mēs cenšamies izvairīties".

5. "Esmu sagatavojis budžetu, aiziet!" 
Ar ļoti retiem izņēmumiem pirmais budžets, ko sev jebkad esat izveidojis, būs diezgan briesmīgs. Tas nebūs ļoti precīzs izdevumu atspoguļojums, pat ja jums ir iepriekšējie ieņēmumu/izdevumu dati, no kā veidot aprēķinus. 

Jums būs jānodzīvo jaunajā budžetā vismaz dažus mēnešus, lai patiešām redzētu, kur pastāvīgi tērējat un no kuras sadaļas varat paņemt līdzekļus, lai mazliet "piesegtu" citu. Iespējams, ka vajadzēs vēl dažus budžeta projektus, lai tiktu līdz tam optimālajam budžetam, ar kuru var sadzīvot. 

Nespēja veiksmīgi pieturēties pie pirmā budžeta nav nekas traģisks. Tas tikai nozīmē to, ka esat cilvēks, ir vienkārši jāmēģina vēlreiz.

Katrs var izveidot budžetu un turēties pie tā, tikai jāsāk to darīt gudri.