Livonijas ordeņa pilī atklāta izstāde "Nauda žāvējas"
Izstādē aplūkojamas romiešu sudraba un vara monētas - pirmā nauda, kas parādās Latvijas teritorijā 1.- 4.gs. Jāatzīmē, ka pagaidām gan Ventspils novadā romiešu monētas nav atrastas, tuvākā atraduma vieta ir Rendas akmeņkrāvumu kapi Kuldīgas novadā. Lai gan tobrīd vietējie iedzīvotāji šīs monētas kā naudu, visticamāk, nelietoja, tās kā interesantus priekšmetus bieži saglabāja nepārkausētus.
Stāstu turpina arābu dirhēmi, kas ar skandināvu tirgotāju un karotāju starpniecību šeit nonāk 9.-11.gs. Līdz ar dirhēmiem Kurzemē parādās Rietumeiropas valstu denāri - nelielas, ap 1 gramu smagas un plānas sudraba monētas, kas kaltas vācu zemēs, kā arī Anglijā, Dānijā un Flandrijā. Izstādē pirmo reizi apskatāms nelielais Pasiekstes depozīts - šādu denāru noguldījums no 11.gs.
Starp Livonijas perioda (13.-16.gs.) monētām, šķiet, vislielāko interesi varētu izraisīt necila vienpusēja monēta (brakteāts) - Kurzemes bīskapijā kalts feniņš. Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka monētu kalšana Rietumlatvijā sākusies tikai Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Lai aplūkotu hercogistes laikā kalto naudu, būtu jāpievēršas pils ekspozīcijai 2.stāvā, kur aplūkojama lielākā Baltijā Kurzemes un Zemgales hercogistes monētu kolekcija, bet arī šajā izstādē hercogistei veltīta vitrīna. Tajā uzmanība jāpievērš monētām, kas atrastas arheoloģisko pētījumu laikā – Skotijas penijam, krievu kapeikām un djengām, zviedru ērēm u.c. ārvalstu "naudiņām", kas atspoguļoja naudas apgrozības reālo ainu Kurzemē.
Lai gan Krievijas impērijas sastāvā Kurzeme atrodas tikai 120 gadus, dažādu monētu un banknošu klāsts ir pietiekami plašs un interesants avots par tā laika naudas sistēmu, tās izmaiņām un īpatnībām. Pāvila I rublis ar lielu Svēto Rakstu citātu "Ne mums, ne mums, bet Tavam vārdam", 7.50 rubļus vērtā zelta monēta, kalta 1897.g., mehānisks naudas "maciņš" sudraba sīknaudai, ko 19.gs. beigās izmantojuši galvenokārt kāršu spēlmaņi un citi eksponāti ir izstādes šīs sadaļas stāsta "vārdi" un "teikumi".
Tikai nedaudz gadu ilgst "juku laiki" (1915-1920), kas saistās ar Pirmā pasaules kara sākumu, vācu okupāciju un trauksmainajiem Latvijas valsts rašanās laikiem. Kartona markas vara un sudraba kapeiku vietā, pilsētu – Jelgavas, Liepājas un Ventspils maiņas zīmēs inflācijas apstākļos, kad sāka trūkt skaidras naudas norēķiniem, vācu varas izlaistie okupācijas rubļi, kapeikas un markas, P.Stučkas Padomju Latvijas naudaszīmes labāk nekā citas liecības ilustrē vārdu salikuma "juku laiki" saturu.
Sava vieta izstādē atvēlēta Latvijas Republikas naudas sistēmai starpkaru periodā - no Latvijas pagaidu rubļa 1919.g. līdz sudraba latam 1922.g., pēdējais šogad, līdz ar Latvijas banku, svin savu 90-gadi, tepat Latvijā uz vietas kaltajiem santīmiem 20.gs. 30.gadu beigās, vekseļiem, obligācijām un citām ar naudas apgrozību saistītām liecībām.
Izstādes pēdējā daļa veltīta 20.gs. okupāciju varu naudai - PSRS rubļiem, vācu reihsmarkām, tad atkal rubļiem līdz pat… "repsīšiem" kā atjaunojamā lata priekšvēstnešiem. Bet stāsts par latu no 1993.g. ir (būs) jau citas izstādes tēma.
Izstādei Ventspils muzejā izmantots galvenokārt Ventspils muzeja krājums, kā arī privātkolekcionāru devums un eksponāts no Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja. Izstādi papildina muzejpedagoģiskā programma no 6.novembra. Ventspils muzejā nauda žāvēsies līdz 2013.gada martam.
Uz sarakstu
