LPS: Aizliedzot pašvaldībām izstrādāt plānošanas dokumentus, tiks bremzēta attīstība

Rīga, 16.aug., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām aizliegt pašvaldībām izstrādāt galvenos plānošanas dokumentus bremzēs vietvaru attīstību, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa.

LPS, izvērtējot no pašvaldībām un vairākām plānošanas reģionu administrācijām saņemtos viedokļus, ir izteikusi būtiskus iebildumus pret VARAM izstrādātajiem grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā, jo tā pieņemšanas gadījumā var tikt nopietni apdraudēti attīstības procesi pašvaldībās un tādējādi visā valstī kopumā.

"Plānošana ir pamats jebkuras pašvaldības teritorijas pārvaldībai, pārdomātām darbībām un pastāvīgai komunikācijai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem attīstības jomā. Plānošana ir kritiska domāšana un rīcība; neviena pašvaldība nedzīvo tikai šodienai, tā plāno tad, kad tas ir nepieciešams, - gan ilgtermiņam, gan tuvākā laika rīcībām," uzsver Lukstiņa, paužot gan aptaujāto pašvaldību, gan LPS valdes viedokli.

LPS uzskata, ka tikai katras pašvaldības ziņā ir izvērtēt situāciju un lemt par jauna teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes nepieciešamību.

"Šobrīd ministrijai nav nekāda konkrēta pamata uz laiku aizliegt pašvaldībai pildīt tās autonomo funkciju un pārtraukt plānošanas procesus. Ierobežojot pašvaldību iespējas plānot savu attīstību un sagatavot plānošanas dokumentus, tiek liegta iespēja tajos laicīgi integrēt pašvaldību un to teritoriju vajadzības ES un nacionālās politikas dokumentos, īstenot Nacionālo attīstības plānu un veiksmīgi sagatavoties, lai iekļautos jaunajā ES plānošanas periodā un uzsāktu fondu apguvi jau 2021.gada nogalē," pauž LPS.

Pēc Lukstiņas teiktā, aizliegums izstrādāt jaunus attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši situācijai un vajadzībām šodienas strauji mainīgajā vidē mazinās pašvaldības spēju sekmēt uzņēmējdarbību savā teritorijā un investīciju piesaisti. "Pie tam ar šādu normatīvo regulējumu nākamā perioda ES fondu apguves uzsākšana varētu aizkavēties vismaz par diviem gadiem," norāda padomniece.

LPS norāda, ka likumprojekta grozījums ir klajā pretrunā ar plānošanas būtību un Attīstības plānošanas sistēmas likumā un tai pašā Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajiem teritorijas attīstības plānošanas principiem, it īpaši nepārtrauktības principu, atklātības principu un citiem labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus savienība vērš uzmanību, ka tā kā likumprojekts attiecas uz visām pašvaldībām, tajā nav ņemts vērā, ka ir vairākas pašvaldības, kuras iecerētā administratīvi teritoriālā reforma neskar un to robežas reformas kontekstā nav plānots mainīt.

"Apturot plānošanas procesu, tiks radīti būtiski zaudējumi tām pašvaldībām, kuras šobrīd izstrādā savus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, un tām, kuras vajadzības gadījumā nevarēs uzsākt to izstrādi. Zaudējumi būs gan plānošanas dokumentu izstrādei tērētie līdzekļi, gan tie zaudējumi, kas rodas, neatrisinot jau saskaņotus teritorijas attīstības jautājumus starp teritorijas attīstības dalībniekiem," piebilst Lukstiņa. 

Kā ziņots, VARAM rosina noteikt, ka jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde un apstiprināšana jāuzsāk tikai pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, izriet no VARAM izstrādātajiem un valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā.

Grozījumu anotācijā ministrija norāda, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumenti nosaka pašvaldības attīstību turpmākajiem septiņiem (vidēja termiņa) vai 25 gadiem (ilgtermiņā), taču šo dokumentu izstrādē esot būtiski ņemt vērā nacionālā līmeņa lēmumus, konkrētajā gadījumā - Administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz 2021.gadā organizēt pašvaldību vēlēšanas jau jaunajās vietvaru robežās.

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, vietējā līmeņa plānošanas dokumenti ir ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, teritorijas plānojums, lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi. Šie visi ir ilgtermiņa plānošanas dokumenti, bet pašvaldības attīstības programma - vidēja termiņa plānošanas dokuments.

Tomēr, tā kā vidēji plānošanas dokumenta izstrāde ilgst no viena līdz trim gadiem, VARAM ieskatā šobrīd nav racionāli uzsākt jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi, jo vēlēšanas būs mazāk nekā pēc diviem gadiem.

Tādēļ likumprojekts paredz, ka noteiktais ierobežojums attiecināms uz noteiktu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu - ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma - izstrādi un apstiprināšanu, skaidro VARAM.

Ministrija apkopojusi datus, kas liecina, ka patlaban attīstības programmas izstrādi sākušas 35 pašvaldības, bet Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde noris vienā pašvaldībā.

Savukārt jauna teritorijas plānojuma izstrāde šobrīd notiek 25 pašvaldībās.