Modris Spuģis: nesaki "Hop!" pirms neesi pārlecis grāvi
Šoreiz piedāvājam interviju ar SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes priekšsēdētāju Modri Spuģi. SIA "Sabiedrība Mārupe" 2.aprīlī atzīmēja 20 gadu jubileju, kopš tā reģistrēšanas kā SIA 1992.gadā.
Kā pagājuši šie 20 gadi, kopš darbojaties kā SIA "Mārupe", bet no 2004.gada kā SIA "Sabiedrība Mārupe"? Kā tajos veicies?
Atgādināšu, ka mārupieši bija vieni no tiem nedaudzajiem kolhozniekiem Latvijā, kuri padomju gados sarūpēto kopīpašumu individuāli neprivatizēja. Pamatojoties uz ieguldījuma lielumu un nostrādāto laiku kolhozā, katram godprātīgi tika aprēķinātas kapitāldaļas, un par jaunās SIA "Mārupe" īpašniekiem kļuva divi ar pusi tūkstoši cilvēku. Daudzi tobrīd par piešķirtajām kapitāldaļām privatizēja savu kolhoza laikā uzcelto un piešķirto dzīvojamo platību, citi tās pārdeva pārējiem kapitāldaļu īpašniekiem. Bet jaunās SIA darbinieki Mārupes zemes platībās, kas nebija atdotas atpakaļ bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, turpināja kolhoza laikos iesākto: sēja labību, audzēja govis, cūkas, ūdeles, piegādāja Jaunmārupes dzīvojamām siltumu, ūdeni, novadīja kanalizācijas ūdeņus.
Jau bija apstājušies celtniecības darbi – vairākas dzīvojamās mājas, tirdzniecības centrs, pirmsskolas iestāde kļuva par nepabeigtajiem objektiem. Ar laiku tos tomēr izdevās pārdot bagātākām firmām. Tad nācās atteikties no cūkkopības, jo šī lauksaimniecības nozare kļuva ekonomiski neizdevīga. Turklāt Mārupes pagastā pastiprināti sākās individuālā apbūve, un līdz ar to sūdzības par cūku fermas specifisko smaku.
Tomāti un gurķi šobrīd ir pazīstamākie uzņēmuma produkti. Kāda vēl produkcija tiek ražota uzņēmumā?
Pazīstamākie varbūt, taču Rīgas Centrāltirgū un Āgenskalna tirgū, Jaunmārupes lauksaimniecības produktu veikalā, tāpat izbraukuma tirdzniecībā pa Mārupes novadu tiek realizēts arī svaigpiens un tā produkti: krējums, kefīrs, sviests, biezpiens, dažādi sieri. Mārupieši audzē arī kartupeļus, rapsi un, protams, nepieciešamo barību ganāmpulkam, kurā ir ap 500 slaucamo govju un tikpat jaunlopu. Šogad siltumnīcu apsildei uzsākta biogāzes ražošana no kūtsmēsliem, augu atlikumiem, kukurūzas. Uzsākta arī elektrības ražošana.
Kas bijuši nozīmīgākie notikumi uzņēmuma attīstībā?
Jau 2000.gadā Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij bija pieejams kaut neliels, bet tomēr, finansiālais atbalsts strukturālām reformām lauksaimniecības un lauku attīstībai, tā saucamie SAPARD (Special Action Programme for Agriculture and Rural Development) līdzekļi, kurus mārupieši izmantoja, atjaunojot traktortehnikas parku.
Bet, sākot ar 2004.gadu, kad mūsu valsts iestājās Eiropas Savienībā, arī SIA "Sabiedrība Mārupe" (ar šādu nosaukumu saimniecība reģistrēta Komercreģistrā) nācās krasi modernizēt ražošanu, lai varētu daudz maz konkurēt ar veco dalībvalstu lauksaimniekiem. Par pašas saimniecības un kredīta līdzekļiem būtisku rekonstrukciju un jaunāko tehnoloģiju piedzīvoja liellopu novietnes, izbūvēja šķidro mēslu krātuves. Tika no jauna uzbūvētas siltumnīcas 3,7 ha platībā, kas kopā ar jau esošajām aizņēma turpat 10 hektārus. Agrāk audzētos kažokzvērus nomainīja ar augstvērtīgām skandināvu ūdelēm. Privātmāju celtniecības bums Jaunmārupē radīja arvien lielāku pieprasījumu pēc SIA "Sabiedrība Mārupe" piedāvātajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Ekspluatācijā tika nodots jaunais kokapstrādes cehs un dienesta viesnīca. Bez tās tobrīd vairs nevarēja iztikt. Bija sākusies darbinieku mainība – čaklākie deva priekšroku daudz lielākai algai celtniecībā, bet lauksaimniekiem atlika izlīdzēties ar viesstrādniekiem no tālākiem reģioniem.
Ar kādām grūtībām nācies saskarties šo 20 gadu laikā? Kā veicās krīzes laikā?
Grūtības, kuras nenogalina, dara stiprāku. Mārupiešus neiznīdēja deviņdesmito gadu mežonīgais kapitālisms. Arī mēģinājumi komercsabiedrības īpašumus pārņemt pretlikumīgi jeb reiderisms. Neiznīdēja arī aizvien pieaugošā inflācija – priekšvēstnesis ekonomiskajai krīzei. Bet ekonomiskās krīzes laiku Mārupes lauksaimnieki kā sagaidīja, tā arī aizvada vienīgi stiprinoties – cik nopelna, tik arī atļaujas tērēt. Uzņēmuma īpašnieku kļuvis daudz mazāk, jo vairākums bijušo kolhoznieku savas kapitāldaļas pārdeva tiem lauksaimniecības entuziastiem, kuri grib un var strādāt pa jaunam. No nerentablajām nozarēm nācies attiekties, bet ļoti iespējams, tikai uz kādu laiku, kamēr nostabilizējas saimniecības un visas valsts ekonomiskais stāvoklis.
Varbūt jau zināmi kādi nozīmīgi nākotnes plāni turpmākai attīstībai?
Protams, ka stratēģija ir izstrādāta vairākiem gadiem uz priekšu. Taču mārupieši pieturas pie gudrības: "Nesaki "Hop!" pirms neesi pārlecis grāvi!" Intrigai vienīgi var pateikt, ka paralēli zemstikla kultūru audzēšanai un piena lopkopībai aizvien jūtamāku pienesumu uzņēmuma attīstībā dos nozares, kas savulaik tika dēvētas par palīgražošanu.
Tas, ko saimniecības attīstībā realizējām 2005.-2007.gadā, jau ir vēsture. Tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka apmēram pēc katriem desmit gadiem atkal jāveic modernizācija, lai būtu konkurētspējīgi. Piemēram, nepieciešams samazināt izmaksas lopkopībā, atkal modernizējot govju slaukšanu un padarot racionālāku liellopu barošanu, līdz ar to samazinot slaucēju un lopkopju skaitu. Īsāk sakot, attīstībai jānotiek nepārtraukti. Arī tur, kur tā ir bijusi.
|
FAKTI
*1948.gadā tika izveidots kolhozs "Mārupe", *1988.gada 31.maijā kolhozs "Mārupe" (ARA "Rīga" padomes lēmums Nr.187) tika pārveidots par agrofirmu-kolhozu "Mārupe"; *1992.gada 27.februārī pēc pilnvaroto sapulces (protokols Nr.1), pamatojoties uz likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", agrofirma-kolhozs "Mārupe" pārveidojās par SIA "Mārupe" ar reģistrācijas numuru Nr.40103045371; *2004.gada 11.novembrī pēc reģistrācijas Komercreģistrā (reģ.apl. Nr.C036517) nosaukums mainījās – SIA "Sabiedrība Mārupe", reģ. Nr.40103045371 - nemainījās. *2008.gada novembrī/decembrī pēc īpašnieku kopsapulces lēmuma SIA "Sabiedrība Mārupe" kļuva par mātes uzņēmumu četriem meitu uzņēmumiem: SIA "Mārupes Siltumnīcas", SIA "Mārupes Lauksaimnieks", SIA "Mārupes Serviss", SIA "Mārupes Zvērsaimniecība". |
Kā liecina Firmas.lv dati, 2010.gadā SIA "Sabiedrība Mārupe" apgrozījums bija 4 603 911 lati, 2009.gadā 4 938 084 lati. 2009.gadā uzņēmuma peļņa bija 654 130 lati. 2010.gadā uzņēmumā strādāja 58 darbinieki. Dati par pagājušo gadu pagaidām vēl nav pieejami.
Firmas.lv dati arī liecina, ka šogad aprīlī 20 gadu jubileju atzīmē arī citi Latvijā pazīstami uzņēmumi: AS "Norvik Banka", SIA "Latvija Statoil", apdrošināšanas akciju sabiedrība "BALVA", AS "AGROFIRMA TĒRVETE", SIA "OVI", SIA "First Data Latvia", AS "TEHNOINFORM", SIA "Agrofirma Zelta Druva", SIA "LATVIJAS AMERIKAS TIRDZNIECĪBAS SABIEDRĪBA", SIA "Biosan", SIA "VĪTOLI AMI", AS "MADONA", SIA "VIDES SERVISS", SIA ražošanas komercfirma "NIVIOS-LTD", SIA "Ozolnieku KSDU", SIA "PENKULE", SIA "LAT.B.G.I." un SIA "SZMA".
Uz sarakstu
