2014.gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 2,3%

Visvairāk izdevumi pieauga ģimeņu un bērnu atbalstam (par 12,7%), kā arī personu ar invaliditāti atbalstam (par 12,0%). Izdevumu kāpumu galvenokārt ietekmēja bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta minimālā apmēra pieaugums (no 142,29 līdz 171,00 eiro sākot ar 01.01.2014). Arī 2013. gada septembrī ieviestās valsts atbalsta programmas bērniem, kuriem netiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, izdevumu pieaugums (2013. gadā – 1,6 milj. eiro; 2014.gadā – 8,2 milj. eiro), būtiski palielināja izdevumus sociālajai aizsardzībai. Izdevumi personu ar invaliditāti atbalstam (izņemot ar veselības aprūpi saistītos maksājumus) 2014.gadā pieauga par 12%. Tas saistīts ar izdevumu palielināšanu asistenta pakalpojumu nodrošināšanai un kopšanas pabalsta palielināšanu personām ar invaliditāti pēc 18 gadu vecuma (no 142,29 līdz 213,43 eiro sākot ar 01.07.2014).

2014.gadā visvairāk samazinājušies sociālās aizsardzības izdevumi mājokļa nodrošināšanai (par 13,1%), jo pēc Labklājības ministrijas datiem gada laikā dzīvokļa pabalsta saņēmēju (t.sk. pabalstu saņēmušo trūcīgo personu) skaits samazinājies par 5 tūkstošiem. Ja 2013.gadā izdevumi dzīvokļa pabalstam bija 23,4 milj. eiro, tad 2014.gadā tie samazinājās par 12,6% (20,5 milj. eiro). Sociālās aizsardzības izdevumi 2014.gadā veidoja 14,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā (14,4% no IKP). 2013. gadā sociālās aizsardzības izdevumi Igaunijā bija 15,1% no IKP, Lietuvā – 15,4% no IKP.

Eiropas statistikas sistēma katru gadu apkopo un publicē harmonizētos datus par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004.gadā, izmantojot dažādu valsts institūciju sniegto informāciju.

Uz sarakstu