Applūdušo lauku dēļ lūdz izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā Ventspils novadā
"Pašvaldībā ir vērsušies zemnieki ar aicinājumu kaut ko darīt, lai pievērstu uzmanību tam, ka šī ir ne tikai Latgales un Austrumlatvijas problēma," skaidroja Mucenieks, norādot ka, piemēram, Lietuvā stipro lietavu nodarītā kaitējuma dēļ ārkārtējā situācija izsludināta visā valstī.
Viskritiskākā situācija ar ūdenī mirkstošajiem laukiem Ventspils novadā ir Ances un Puzes pagastos, tomēr lielas problēmas ar lauksaimniecības tehniku uzbraukt uz lauka, lai novāktu ražu, ir teju visiem novada zemniekiem, atzina Mucenieks. "Piemēram, vienai no lielākajām zemnieku saimniecībām "Akmeņkalni" ūdenī ir 100 hektāri kukurūzas un tikpat liela platība griķu," sacīja Mucenieks. Nemaz nerunājot par zaudēto kartupeļu un labības ražu, ūdenī mirkst arī novada zemnieku ziemāju sējumi, kukurūza, griķi un pupas. "Turklāt lauki nav aparti, kas ietekmē nākamā gada ražu. Vairs nav cerību, ka lauki vispār apžūs - ir tomēr jau oktobra vidus," sacīja pašvaldības vadītājs.
"Zemnieki ne tik daudz runā par kompensācijām, bet vairāk vēlas vērst valdības uzmanību, ka kaut kas ir jādara ar meliorācijas sistēmām," turpināja Mucenieks. Ventspils novadā gan neesot problēmu ar izskalotiem ceļiem, bet ūdenī mirkstošie lauki lielās platībās ir pietiekams iemesls, lai lūgtu ārkārtējas situācijas izsludināšanu, uzskata pašvaldības vadītājs. Viņš atgādināja, ka oktobra pirmajā dekādē tieši Ventspils novada Vičakos esošajā novērojumu stacijā fiksēts vislielākais nokrišņu daudzums - 123 milimetri jeb 560 procentu no normas.
Jau ziņots, ka pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju par lietavu un plūdu izraisītajiem postījumiem lauksaimniecības zemēs, izsludināja ārkārtēju situāciju daudzos novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā.
Uz sarakstu
