Aptauja: Trīs ceturtdaļas domā, ka nekustamais īpašums ir jāapdrošina
Ziņa papildināta no 6.rindkopas
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 78% iedzīvotāju domā, ka nekustamais īpašums ir jāapdrošina, savukārt 52% domā, ka ir jāapdrošina īpašumā esošās mantas.
Šādus datus atklāj apdrošināšanas AS "Gjensidige Baltic" un tirgus un sociālo pētījumu kompānijas "GfK" pētījums par Latvijas iedzīvotāju nekustamā īpašuma apdrošināšanas izvēles paradumiem.
Vaicāti par nākotnes nodomiem, 60% atzinuši, ka nekustamo īpašumu plāno apdrošināt, bet 39% plāno apdrošināt mājoklī esošās mantas.
Tomēr ne visi, kas nekustamā īpašuma apdrošināšanu uzskata par nepieciešamu, apdrošināšanu patiešām iegādājas. Tas varētu būt saistīts ar mītu, ka apdrošināšana ir dārga, šādu viedokli žurnālistiem pauda "Gjensidige Baltic" Īpašumu apdrošināšanas nodaļas īpašumu produktu vadītāja-riska parakstītāja Kitija Lase.
No tiem, kas apdrošina nekustamo īpašumu un mantu, 75% to dara, jo nevēlas piedzīvot finansiālus zaudējumus, 18% to dara sirdsmieram, bet 5,7% uzskata, ka apdrošināšanu nevajag, atklāj aptauja.
No izvaicātajiem cilvēkiem 41% dzīvoklis vai privātmāja ir apdrošināts, bet 49% gadījumu tas nav izdarīts. Īpašumu apdrošinājuši galvenokārt cilvēki vecumā no 30 līdz 49 gadiem ar augstāko izglītību, kuru mājsaimniecībā ir divi līdz trīs cilvēki. Apdrošināšanu iegādājas Rīgā un Pierīgā dzīvojošie, un apdrošinātais nekustamais īpašums tiem pieder.
Aptaujātie lūgti vērtēt, cik drošā vidē tie dzīvo, un 42% izvaicāto uzskata, ka dzīvo ļoti drošā vidē, bet 50% domā, ka dzīvo drošā vidē.
Aptaujā vaicāts, kā iedzīvotāji rūpējas par mājokļa drošību. Lielākā daļa izvaicāto norādīja, ka aizslēdz mājokļa durvis, 33% lūdz radiem un draugiem pieskatīt mājokli savas prombūtnes laikā, 15% mājās ir nikns suns, 10% ir pret ielaušanos vērsta signalizācija, bet tikai 7% ir ugunsdzēsības signalizācija. No 2017.gada stāsies spēkā obligāta prasība, ka īpašumā ir jābūt ugunsdzēsības signalizācijai, informēja "Gjensidige Baltic" speciālisti.
Kā atklāj aptauja, iedzīvotāji ne vienmēr piesaka apdrošināšanas atlīdzību, ja noticis negadījums. Daļa cilvēku to nav darījuši, jo domājuši, ka konkrēto notikumu apdrošinātājs nesegs, daļai šķitis, ka negadījums nav bijis gana liels.
No izvaicātajiem puse pauduši pārliecību, ka ar tiem nekas nenotiks, savukārt 29% jūtas nedroši un bažījas, ka nākotnē varētu kaut kas notikt ar viņu īpašumu.
Aptauja veikta 2015.gada rudenī, izvaicāti 1018 interneta lietotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
"Gjensidige Baltic" eksperti secināja, ka privātpersonu īpašumu segmentā ir ļoti liela konkurence, tāpēc apdrošinātāji arvien cenšas uzlabot savu piedāvājumu un papildu klasiskajai standarta risku apdrošināšanai piedāvā dažādus labumus, piemēram, diennakts tehnisko palīdzību mājās, mājokļa īres izdevumus pēc negadījuma, meistara pakalpojumus. "Gjensidige Baltic" no pagājušā gada piedāvā īpašuma apdrošināšanu ar 0% pašrisku.
"Gjensidige Baltic" 2015.gadā Latvijā gan fizisko, gan juridisko personu nekustamo īpašumu apdrošināšanas segmentā atlīdzībās izmaksāja 2,23 miljonus eiro, un tas ir vairāk nekā 2014.gadā, kad atlīdzībās izmaksāti 2,08 miljoni eiro.
Pagājušajā gadā lielākie atlīdzību izmaksas gadījumi ir saistīti ar ugunsgrēkiem. Lielākais atlīdzības gadījums pērn - 99 665 eiro - izmaksāts par ugunsgrēka nodarītu kaitējumu viesnīcā Liepājā.
"Gjensidige Baltic" Vispārējo atlīdzību nodaļas speciāliste Zane Johansone informēja, ka pagājušajā gadā samazinājies nepamatotu apdrošināšanas pieteikumu skaits. Viņa aicināja iedzīvotājus, slēdzot apdrošināšanas līgumu, būt vērīgiem, kā arī sniegt korektu informāciju.
Uz sarakstu
