Ar katru gadu Drošības policijas redzeslokā nonāk arvien vairāk radikālu musulmaņu

Arī bēgļu, lielākā daļa no kuriem būs musulmaņi, uzņemšana Latvijā rada riska faktorus, atzīmēja Mežviets, norādot, ka nevar izslēgt, ka līdz ar bēgļiem Latvijā nonāk ar teroristiem saistīti cilvēki. Tāpat nevar izslēgt, ka iebraucēji, sastopoties ar negatīvu attieksmi no vietējās sabiedrības, var noslēgties un radikalizēties. Treškārt, bēgļu ierašanās veicina vietējo labējo radikālismu, kas jau vērojams arī Latvijā, kur publiskajā telpā redzamas diskusijas, kas balansē uz likuma pārkāpšanas robežas.

Mežviets atzina, ka vairāki cilvēki no Latvijas islāma kopienas uzturas teroristiskās organizācijas "Islāma valsts" kontrolētajā teritorijā. DP vadītājs stāstīja, ka drošības iestādes pa laikam iegūst informāciju par cilvēkiem, kuri vēlas nokļūt "Islāma valstī". Neļaut viņiem aizbraukt DP nevar, jo nevar ierobežot cilvēku tiesības uz brīvu ceļošanu, bet viņus tiekot mēģināts uzrunāt un šādā veidā atrunāt no attiecīgu soļu speršanas.

Cilvēki, kas pabijuši "Islāma valstī", rada vairāku veidu riskus, piemēram, ir iespējams, ka viņi tiek apmācīti teroristu treniņnometnēs, kur apgūst teroristiskās metodes, kuras var izmantot arī vēlāk, atgriežoties Latvijā. Tāpat šie cilvēki var radikalizēties un pēc tam mēģināt radikalizēt vietējos musulmaņus. Tāpat iespējams, ka šie cilvēki, atgriezušies Eiropā, veidos teroristu atbalsta punktus, loģistikas tīklus u.tml.

Savukārt vērtējot Krievijas iesaisti Sīrijas konfliktā, Mežviets pauda viedokli, ka Krievija šādi ir paaugstinājusi draudu līmeni pati sev, jo ir pievērsusi sev "Islāma valsts" uzmanību, kas var mēģināt īstenot pret Krieviju vai tās pilsoņiem terora aktus.

Uz sarakstu