ASV aizsardzības ministrs: Austrumeiropas nostiprināšana ir svarīga
Vašingtona paziņojusi, ka tā grasās izvietot smago bruņojumu Austrumeiropā tur notiekošo manevru vajadzībām. Plāni izraisījuši Maskavas sašutumu, kas jau piedraudējusi pastiprināt savu kodolarsenālu.
Vaicāts par šiem ASV plāniem, Kārters Berlīnē pēc uzrunas domnīcā sacīja: "Tas ir kas tāds, ko mēs apsveram, par ko mēs runāsim ar mūsu kolēģiem" šīs Eiropas vizītes gaitā.
Otrdien Kārters Tallinā tiksies ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, bet tad dosies uz NATO minisrtru tikšanos Briselē.
"Koncepcija ir tāda, ka iekārtu komplektiem principiāli ir jābūt mācību atbalstam, lai tās jau būtu izvietotas tur, arī smagais bruņojums," sacīja ministrs. "Pastāv arī iespēja, ka vēl citas iekārtas tiek izvietotas neparedzētiem gadījumiem."
Vašingtonas mērķis ir sniegt papildu garantijas NATO sabiedrotajiem austrumu flangā, norādīja Kārters.
"Mēs grasāmies palielināt alianses enerģiju un konkrēti – alianses teritorijas robežapgabalu sabiedroto enerģiju. To paveikt ir svarīgi," viņš uzsvēra.
Kārters šonedēļ apmeklē Vāciju, Igauniju un Beļģiju, kur cita starpā runās par Krievijas radītajiem izaicinājumiem, jau iepriekš informēja Pentagons.
13.jūnijā laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, vēstīja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Uz sarakstu
