Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī Latvijā saglabājas 9,5% apmērā
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā - salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni - tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka bezdarbnieku skaits ceturkšņa laikā samazinājies par 0,1 tūkstoti, bet gada laikā - par 2,5 tūkstošiem.
"Kopš 2015.gada otrā ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016.gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5%) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,6%). 2016.gada trešajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā - 7,5%)," piebilda statistikas pārvaldē.
Statistikas pārvaldes dati arī atklāj, ka 2016.gada trešajā ceturksnī 41,6% jeb 39 300 bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 9,2 tūkstošiem jeb deviņiem procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, bet salīdzinājumā ar 2016.gada otro ceturksni palielinājies par 1,3 procentpunktiem.
Jauniešu vidū šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 19,3%, kas ir par 3,1 procentpunktu vairāk nekā pirms gada un par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā otrajā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 1,8 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, samazinājies par 0,1 tūkstoti.
Trešajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 14 600 jeb 15,5% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 2,3 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, samazinājies par 0,1 procentpunktu.
Šogad trešajā ceturksnī 40,3% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,7% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2016.gada trešajā ceturksnī kopumā 31,6% jeb 457 900 iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 2,1 tūkstoti jeb 0,5%.
Tostarp trešajā ceturksnī 19 300 jeb 4,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2015.gada trešajā ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 5%, bet 2016.gada otrajā ceturksnī - 4,3%.
2016.gada trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojums notika 4000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Uz sarakstu
