Bijušais VVD darbinieks pārmet dienesta vadībai zvejas kontroles pasliktināšanos
Viņš norāda, ka 2016. gada VVD darba rezultāti rada šaubas par to, vai nopietni pārkāpumi vispār notiek. Piemēram, policijai vai prokuratūrai nodota viena lieta, tiesā nav iesniegta neviena prasība, kā arī nevienam zvejniekam nav atņemtas zvejas tiesības.
Klagišs uzskata, ka lielākos draudus zivju resursiem rada zvejnieki, kas zvejo komercnolūkos, neievērojot tiem piešķirtos limitus, un uzpircēji, kas šos lomus pērk. Inspektoram ir krietni jāpastrādā, lai savāktu informāciju par zvejnieku veikto pārkāpumu vietu un laiku. Bieži vien zvejnieki tehniski ir labāk aprīkoti par inspektoriem. Lielo zvejas uzņēmumu budžets ir mērāms miljonos, un tie nevilcinās naudu likt lietā sev vēlamo rezultātu nodrošināšanai.
Tādēļ VVD vairāk kontrolējot makšķerniekus, kas esot stāvošs mērķis, ko atšķirībā no zvejnieka viegli atrast un pārbaudīt. Tā pērn konstatēti 734 makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi.
Klagišs norāda arī uz iespējamām koruptīvām saitēm un zvejnieku lobijiem valsts struktūrās. Piemēram, inspektori uz kāda zvejas kuģa Ventspilī konstatēja 38,5 tonnas reņģu un brētliņu, kuru nozveja nebija reģistrēta. Šāda mēroga nelikumības atklāja "rīdzinieki" - VVD Zvejas kontroles departaments, nevis vietējie, kuri ostā ir katru dienu, pazīst katru kuģa īpašnieku, kapteini un traļmeistaru vārdā.
Viņaprāt, tam Iemesli var būt dažādi - kompetences vai motivācijas trūkums, kontroles plānu informācijas noplūdināšana zvejniekiem, draudi vai korupcija.
Bijušais VVD departamenta vadītājs informē, ka savulaik, inspektoriem, kuru algas bija mazas, maksāja prēmijas no Zivju fonda līdzekļiem par atklātajiem pārkāpumiem. Tas noticis līdz pat brīdim, kad tika atklāti pārkāpumi kādā zvejas uzņēmumā, kurš pārsniedzis pieļaujamo plekstu piezvejas limitu. Uzņēmumam tika lūgts atlīdzināt zivju resursiem nodarītos zaudējumus 4134 latu apmērā. Tā vadītājs esot publiski draudējis atriebties un apstaigājis vajadzīgo cilvēku kabinetus ministrijās, panākot panāca grozījumus Zivju fonda nolikumā, lai no tā inspektoriem prēmijas vairs nemaksātu.
Neskaidra esot arī VVD motivācija, slēdzot mierizlīgumus ar pārkāpējiem tiesā jau uzvarētās lietās par maksājumu termiņu pagarināšanu uz desmitiem gadu, piemēram, ar SIA "Brīze" par 734 120 eiro un SIA "Sāmenis" par 67 335 eiro. Lielā mērā pie vainas esot īpatnējais VVD lēmumu pieņemšanas process. Pārkāpumus atklājot reģiona inspektori, bet lēmumus pieņemot jaunizveidotā Administratīvo sodu piemērošanas daļa.
Klagišs uzskata, ka juristi esot motivēti iet mazākās pretestības ceļu un izvēlas sodīt nevis tādēļ, lai pārkāpums neatkārtotos, bet panākt vienošanos par soda apmēru, kas pārkāpējam šķiet saprātīgs. "Lieta izbeigta, darbagalds no papīru kaudzes atbrīvots, alga nemainās," skaidro speciālists.
Klagišs veltījis vēl daudz citu pārmetumu VVD vadībai, par darba organizēšanu un rezultātu sasniegšanu dienestā.
Uz sarakstu
