Banner 980x90

Brīvdienu ceļvedis: 6 tūrisma objekti, ko izbaudīt ikvienam ģimenes loceklim

Gaisā jūtami pirmie rudens vēstneši, taču tas nebūt nenozīmē, ka ceļojumu laiks ir beidzies. Pēdējo gadu laikā ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu Latvijas reģionos ir izbūvēti un atjaunoti dažādi kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji u. c. Šogad KM pašmāju tūrismu veicinošās aktivitātes “Atrastā Latvija” ietvaros aicina uz teju 40 tūrisma objektiem, kas piemēroti arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tostarp cilvēkiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

Domājot par vides pieejamības uzlabošanu, aktivitātes “Atrastā Latvija” ietvaros eksperti veica dažādu apskates objektu novērtēšanu. Tūrisma galamērķu novērtējumi apkopoti vienotā tīmekļvietnē, kur pie katras apskates vietas ir pievienots individuāls apraksts, kas raksturo tā pieejamības līmeni un specifiku cilvēkiem ar invaliditāti. Apskates objekti ir pieejami visā Latvijā, taču šajā brīvdienu ceļvedī apkopoti seši tūrisma objekti, kurus izbaudīt ikvienam ģimenes loceklim.

Izglītojošais Zinātnes centrs “Vizium”

“Vizium” ir atpūtas vieta, kas ir lieliski piemērota visai ģimenei. Šajā centrā ar 80 interaktīvu un izglītojošu eksponātu palīdzību ikvienam ir iespēja nokļūt nākotnes pilsētā un iepazīt zinātni. Centra piedāvātās iespējas ļauj ikvienam iejusties zinātnieka lomā un atbrīvot savu zinātkāri, apgūstot tādas tēmas kā fizika, matemātika, modernās tehnoloģijas un programmēšana, veselīgs dzīvesveids, cilvēks un sevis izzināšana, ģeogrāfija u. c.

Carnikavas ciems

Carnikavas ciems, tepat Rīgas pievārtē, lepojas ar sava novada senajām zvejniecības tradīcijām. Tās veidojušās kopš līvu zvejnieku ciemu sadzīves un vācu laikiem, kad zvejnieku nodokļus veidoja nēģu kubuli vai noteikts lašu skaits. Jau vairāk nekā 10 gadus, kopš 2012. gada, Carnikavas novada zvejniecības tradīcijas un vēstures, un kultūras mantojuma liecības apskatāmas Carnikavas Novadpētniecības centrā. Tā ēka veidota kā kopija netālu no Gaujas grīvas 1851. gadā būvētajām zvejnieka un pārcēlāja mājām “Cēlāji”. Pēc centra vizītes un tajā eksponētās izstādes apmeklēšanas, ikviens viesis aicināts doties pastaigā pa Gaujas promenādi.

Ludzas viduslaiku pilsdrupas

Jau izsenis Ludzas pils sarkanie mūri, kas atspīd starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru, ir viens no gleznainākajiem Latvijas skatiem. Vēsturiskie un iespaidīgie viduslaiku pils mūri ir Ludzas pilsētas seja un vizītkarte, kam piešķirts arī valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss. Jirgena Helmsa hronikās ziņots, ka pils uzcelta pirms vairāk nekā 600 gadiem – 1399. gadā, bet kā austrumu pierobežas cietoksnis tā pirmo reizi rakstos pieminēta jau 1433. gadā. Tā atrodas blakus Ludzas Baznīckalnam ar tā apbūvi, kas ir Ludzas vecpilsētas kā pilsētbūvniecības pieminekļa daļa, ap kuru veidojusies senā pilsēta. Ieņemt pils mūrus ir centies gan Krievijas cars Ivans Bargais, Polijas karalis Stefans Batorijs un Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs. Neskatoties uz to, ka pils mūrus skāris laika zobs un tās mūri saglabājušies fragmentāri, joprojām pils ansamblis pārsteidz ar savu varenību un ir labi redzams no tāliem skatu punktiem.

Vidzemes pērle – Siguldas Jaunā pils

Siguldas Jaunā pils, kas pārbūvēta pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna projekta 1937. gadā, tiek uzskatīta par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. Pirmā mūra ēka tika uzcelta 1207.–1209. gadā, savukārt 20. gadsimta 20.- 40. gados Jaunā pils ieguva atpazīstamību kā Rakstnieku pils. Šādu nosaukumu tā iemantojusi, jo tajā viesojušies tādi pazīstami latviešu rakstnieki kā Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis. Radošas dvēseles pils mūri pulcē joprojām, šobrīd pils radošā kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan iegādāties suvenīrus. Turklāt pils amatniekiem pašiem ir iespēja izaicināt savu radošo pusi dažādās darbnīcās, piemēram, tekstila, papīrmākslas, “Viktora vēstules”, spieķu un daudzās citās darbnīcās.

Valmieras pils kultūrvides centrs un ekspozīcija “de Woldemer”

Kādu 1381. gada dokumentu, kas glabājas Hanzas pilsētas Lībekas arhīvā, rotā dzeltena vaska zīmogs ar senāko Valmieras ģerboni. Tam virsū vārdi – “de Woldemer” –  no Valmieras. Šobrīd pils kultūrvides centrs aicina apmeklētājus “Atslēgt Valmieras vēsturi” caur jaunās ekspozīcijas “de Woldemer” prizmu. Tā harmoniski integrēta pils mūrī un Valmieras senākajā koka ēkā, ko tautā joprojām dēvē par Veco aptieku, kuras pirmsākumi meklējami 1735. gadā. Jaunatklātā ekspozīcija “de Woldemer” apmeklētājus aizrauj stāstā par seno Valmieru, kur satiekas senākā pilsētas un tai pieguļošās pils vēsture. To pavada aizgājušo laiku valmieriešu pasaules uzskati un Hanzas tirgotāju varenība, kā arī amatnieku vērā ņemamās prasmes.

Kur jaunais apvienojas ar veco – Dobeles pils

Jau kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem Dobeles pilskalnā pastāvējusi nocietināta koka pils, kurai apkārt veidojusies plaša senpilsēta. Krustnešu karagājienu laikā Dobeles teritorijas iedzīvotāji piedzīvoja ne vienu vien uzbrukumu. Tādēļ 13. gadsimtā, 1289. gadā, zemgaļi pieņēma kardinālu lēmumu nodedzināt paši savu koka pili, lai tā nenonāktu ienaidnieku nagos, un devās meklēt patvērumu uz Lietuvu. Pēc 1729. gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka. Klīst runas, ka vietējie iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus savu mājokļu būvēšanai. Šobrīd Dobeles pils ir kļuvusi par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru.

Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā. Šo pašmāju tūrisma veicināšanas aktivitāti, kurai dots nosaukums “Atrastā Latvija,” aicinot apmeklēt vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, KM īsteno jau trešo gadu.

Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos - tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā. Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (2)
Anonīms [Anonīms] Ceturtdiena, 07. septembrī, 2023, 00:36

lastest review of ttartisan 27mm pancake lens for fuji

Anonīms [Anonīms] Trešdiena, 06. septembrī, 2023, 18:46

Cool gay videos: