Februārī kurzemniekus informēs par mitrāju nozīmi
Februārī ar dažādiem pasākumiem visā Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeju, Rīgas Zooloģisko dārzu un citiem partneriem atzīmēs Pasaules mitrāju dienu.
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza, Pasaules Mitrāju dienas tradīcija ir iedibināta jau kopš 1997.gada 2.februāra, atzīmējot Ramsāres konvencijas parakstīšanas gadskārtu, aktualizējot jautājumus par mitrāju aizsardzību un pievēršot sabiedrības uzmanību kādam no aspektiem, kas veido mitrāju īpašo nozīmību Pasaules ekosistēmu vidū.
Kurzemes iedzīvotājus aicina uz pasākumu 12.februārī Dabas izglītības centrs "Slītere" ar izglītojošu pasākumu par mitrājiem Latvijā viesosies Mazirbes speciālajā skolā.
Jāpiebilst, ka visa mēneša laikā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centros un Latvijas Dabas muzejā tiks organizēts plakātu – kolāžu konkurss bērniem un ģimenēm "Kas ir mitrāji?". Plānotas arī citas aktivitātes.
Mitrāji saskaņā ar konvencijas 1.pantu ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības - dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t.sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus.
Ramsāres, jeb Mitrāju konvencija, ir parakstīta 1971.gadā Irānas pilsētā Ramsārē. Tas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai. Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas, jeb Ramsāres vietas: Kaņiera ezers. Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss.
Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido – vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 %, bet kūdras atradnes (tās veido purvi un daži slapjo mežu veidi uz kūdras augsnēm) aizņem 10,4% no Latvijas teritorijas. Mazākās platībās Latvijā satopami citi mitrāju veidi – piekrastes pļavas, palieņu pļavas un citi dabiski un cilvēka veidoti mitrāji.
Uz sarakstu
