"Gaismu sauca, gaisma ausa" arī Ventspilī
Šomēnes, Dziesmu svētku zīmē, apgrozībā laista komponistam – gaismas apdziedātājam, Latvijas profesionālās mūzikas izglītības pamatlicējam Jāzepam Vītolam veltīta jubilejas monēta ar moto "Gaismu sauca, gaisma ausa".
Latvijas Bankas izlaistā sudraba monēta ir sveiciens profesora 150. dzimšanas dienā. Monētas grafisko dizainu veidojis Aivars Priedīte, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.
Jāzeps Vītols (1863–1948) līdz Latvijas valsts tapšanai ilgus gadus bija Sanktpēterburgas Konservatorijas profesors, pusmūžā atgriezies dzimtenē, lika jaunajai Latvijas valstij tik nepieciešamo profesionālās mūzikas izglītības pamatakmeni, izveidojot konservatoriju un izaudzināja muziķu plejādi.
Vītola mūzikā daudz gaismas – gan joprojām nenovērtētajās solodziesmās, gan šķietami zināmajās, bet retāk atskaņotajās kordziesmās; visaktuālāk gaismas ceļi zīmēti kordziesmā "Gaismas pils"(1900), kas ir viens no Dziesmusvētku spēcīgākajiem simboliem. Tā savulaik lielā kopkora dziedāta arī paša Vītola diriģējumā.
Jubilejas monēta "Jāzeps Vītols" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 3000 eksemplāru. Monēta iegādājama Latvijas Bankā (Rīgā – kasēs K.Valdemāra ielā 1B) un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos.
Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 28,86. Par tādu pašu summu tā pieejama arī SIA "E-Lats" un "E-kredīts" reģionālajās filiālēs (Ventspilī – t/c "Mego" Ganību ielā un "Maxima" Aleksandra ielā).
Jāzeps Vītols (1863–1948) nodzīvoja divus darba mūžus. Līdz neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanai viņš bija augsti godāts Sanktpēterburgas Konservatorijas profesors un respektēts mūzikas kritiķis, N.Rimska-Korsakova, A.Ļadova un A.Glazunova draugs un Sanktpēterburgas latviešu kopienas aktīvists. Kad likās, ka nu varētu doties pensijā un baudīt iemīļotos makšķerēšanas priekus, Vītols 55 gadu vecumā atgriezās Latvijā, un sākās otrs darba mūžs – viņš izveidoja konservatoriju, liekot jaunajai Latvijas valstij tik nepieciešamo profesionālās mūzikas izglītības pamatakmeni. Līdz pat aizbraukšanai no Latvijas 1944.gadā Vītols (ar nelielu pārtraukumu) vadīja konservatoriju un izaudzināja mūziķu plejādi.
Viņš bija jaunās valsts mūzikas dzīves centrā – mirdzošu galvvidu, ērgļa degunu, vēlīgs, bet ne pārmēru, mūžam baltu, vaļīgu zīda kaklasaiti apsējies. Vītola audzēkņu atmiņas pauž milzu cieņu un lielu mīlestību.
Uz sarakstu
