Ķuzis: Lielākus draudus drošībai rada sadzīves vardarbība, nevis patvēruma meklētāji
Izvērtējot Valsts policijas pagājušā gada statistiku, tendences, noziegumu cēloņus un informāciju par patvērumu meklētāju riskiem, daudz lielāks risks Latvijai ir starp vietējiem iedzīvotājiem, jo vairums smagu noziegumu pret personu ir sekas sadzīves vardarbībai, trešdien, 27.janvārī, Zemgales reģiona sanāksmē pauda Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.
Viņš Jelgavā notikušajā sanāksmē par 2015.gada darba rezultātiem uzsvēra, ka vēl vairāk uzmanības jāpievērš sadzīves vardarbībai, kā arī efektīvāk jāizmanto tās mazināšanai pieejamie līdzekļi, piemēram, policijas lēmums par nošķiršanu, kas personai, kura rada draudus, liek atstāt mājokli, kur dzīvo aizsargājamā persona.
Tāpat lielāka uzmanība esot pievēršama internetam, sociālajiem tīkliem un arī policijas komunikācijai. Bieži cilvēku drošības izjūtu samazinot dezinformācija, kas radusies tāpēc, ka policija laikus nav sniegusi ziņas par kādu notikumu. Kā piemēru Ķuzis minēja sociālajos tīklos izplatītās baumas par uzbrukumu jaunietei Muceniekos, kurai it kā imigranti aizspieduši muti un atņēmuši telefonu. Šīs baumas neapstiprinājās, turklāt, stāstam ceļojot sociālajos tīklos, tas pārveidojies vēl šausmīgāks, nekā tas bijis sākotnēji.
Pēc pētījumiem, par spīti tam, ka valstī faktiski noziedzība samazinās un realitātē drošība ir augusi, iedzīvotāju drošības izjūta samazinājusies, pauda Ķuzis, secinot, ka kopumā cilvēki atsvešinoties. Sociālajos tīklos viņi sarakstās, bet nesarunājas, un tas veicina nedrošību, bailes, agresiju.
Viņaprāt, daudz lielāka uzmanība jāpievērš virtuālajai videi, kurā darbojas arī pedofili, turklāt pēdējos gados novērota tendence, ka par pedofilijas noziegumiem aizturēti cilvēki, kas par to pašu agrāk jau sodīti. Pārsvarā pedofilijas gadījumos esot vērojams recidīvs - noziegumi atkārtojas un sodu izcietušais savas darbības nepārtrauc.
Viņš pastāstīja, ka 30 Latvijas policistu no pagājušā gada novembra līdz šā gada janvārim guvuši pieredzi darbā ar migrantiem Slovēnijā, jo braukuši palīgā Slovēnijas kolēģiem pēc šīs valsts iekšlietu ministra lūguma, jo Slovēnija pašu spēkiem netika galā ar migrantu apjomu un tā radītajām nekārtībām.
No pieredzētā un pētījumiem secināts, ka Valsts policijā un arī citās struktūrās nepieciešama darbinieku apmācība, kā strādāt ar tādu citas mentalitātes sabiedrību, taču visi apstākļi liecinot, ka Latvijai nav priekšlaicīgi jāsatraucas par masu nekārtībām vai izvarošanām, un arī policistiem būtu vēlams to skaidrot iedzīvotājiem - daudz lielāks risks par bēgļiem ir vietējā sadzīves vardarbība, sanāksmē, uzrunājot VP Zemgales reģiona vadību, pauda Ķuzis.
Uz sarakstu
