Lembergs: Deputātiem jābūt tiesībām balsot arī par atsevišķiem budžeta priekšlikumiem
Ja deputāti drīkst nobalsot tikai par valdības iesniegto budžeta projektu, tā vairs nebūs parlamentāra republika. "Pilsoņu kopums taču nevēl valdību. Pilsoņu kopums vēl parlamentu," aizstāvot deputātu kvotu piešķiršanu, savu viedokli pauda Lembergs.
"Skaidrs, ka visi deputāti - kurš vairāk, kurš mazāk - tiekas ar vēlētājiem, kuri izsaka kaut kādas vēlmes," skaidroja Lembergs. Tā varot būt, piemēram, iedzīvotāju vēlme, lai pašvaldības vienīgajā bērnudārzā par valsts līdzekļiem tiktu iegādāta digitālā tāfele, jo pašvaldībai tam nepietiek naudas. "Kas tur slikts, ja deputāts grib, lai bērnudārzam bērnu kvalitatīvai apmācībai par valsts naudu nopirktu digitālo tāfeli? Kas te nepareizs?" retoriski vaicāja Lembergs.
Komentējot bijušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) izteikumus par to, ka deputātu "budžeta kvotās" sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo ZZS budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, un "Vienotības" vadītāja Andra Piebalga teikto, ka nākamgad "deputātu kvotas" vairs nav pieļaujamas nekādā formā, Lembergs norādīja, ka tā sauktās "deputātu kvotas" veido vien nelielu daļu no kopējā valsts budžeta.
"Jāsaprot, ka Latvija ir parlamentāra republika un Latvijas valsts budžetu pieņem Latvijas Republikas parlaments ar balsu vairākumu. Latvijas budžets noapaļojot ir astoņi miljardi eiro. Citiem vārdiem, Latvijas parlaments lemj par astoņu miljardu sadali. Ja jūs 27 miljonu sadali vērtējat atsevišķi no astoņiem miljardiem, tad tāda pieeja nav pareiza," norādīja Lembergs.
Pēc Ventspils mēra domām, Saeimā atbalstītie deputātu priekšlikumi trim ar Ventspili saistītiem projektiem, novirzot tiem teju piecus miljonus eiro, pēc būtības esot uzskatāmi nevis par "deputātu kvotām", bet gan par papildu valsts finansējumu zinātnei, izglītībai un sporta infrastruktūras attīstībai.
Viens no Saeimas atbalstītajiem deputātu priekšlikumiem paredz Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam no nākamā gada valsts budžeta piešķirt 1,8 miljonus eiro, bet kopumā nākamajos trijos gados tam paredzēt kopumā četrus miljonus eiro.
Kā skaidroja Lembergs, iepriekš, kad plānota Eiropas struktūrfondu naudu zinātnei, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra "objektīvās vajadzības" neesot ņemtas vērā. Esot bijuši divi iespējamie risinājumi - veikt finansējuma pārdali, atņemot to citiem projektiem un novirzot Ventspils radioastronomijas centram, vai tomēr meklēt valsts budžetā papildu naudu. Pēc Lemberga teiktā, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzskatījuši, ka finansējuma pārdale nebūtu vēlama, jo "izraisīs milzīgu rīvēšanos un kašķi starp augstskolām un aizkavēs Eiropas fondu naudas apguvi."
"Tad bija vienošanās, ka šo papildu naudu zinātnei, konkrēti Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram, bet ne tikai, [..] paredzēs budžetā. Tā arī tas tika izdarīts. Tā kā te nav nekādu deputātu kvotu pat tuvumā! Tā ir papildu nauda zinātnei no valsts budžeta," skaidroja Lembergs.
"Ja runājam par valsts Ventspils Mūzikas vidusskolu, tad papildu nauda no valsts budžeta ir iedalīta, lai realizētu ēkas būvniecības projektu, ņemot vērā iepirkuma rezultātos uzrādītos izmaksu rādītājus un arī nopirktu aprīkojumu u.t.t. Valsts nauda tiek ieguldīta valsts mūzikas vidusskolā. Nekādu kvotu te nav un nebija," turpināja Ventspils mērs.
Līdzīgi esot skaidrojama arī 1,55 miljonu eiro novirzīšana olimpiskajam centram "Ventspils" jauna peldbaseina projektam.
Kā informēja Lembergs, jau pirms vairākiem gadiem panākta vienošanās, ka katru gadu budžeta iespēju robežās tiek atvēlēta nauda sporta infrastrukūras attīstībai Latvijā. "Tajos gados lauvas tiesu naudas saņēma "Vienotības" sadarbības partneri – tādas pilsētas kā Valmiera un citas," norādīja Ventspils mērs.
"Mēs bijām iesnieguši savus pieteikumus, un diskusijās par to, kādā secībā finansēt sporta infrastruktūras attīstību Latvijā, nonācām pie vienošanās Latvijas Olimpiskajā komitejā un Latvijas Sporta padomē, kā šis finansējums sadalās pa gadiem. Līdz ar to sporta finansējums jāskata jau daudz ilgākā laika posmā. [..] Sporta nauda ir dialoga un savstarpējo kompromisu nauda, jo bija kopējs resurss un [vienošanās], kā to sadalīt," skaidroja Lembergs.
Kā ziņots, šogad Saeimas deputāti, lemjot par nākamā gada budžetu, dažādiem projektiem atvēlēja papildu finansējumu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Nākamgad "deputātu kvotas", kad parlamentārieši pašu izvēlētiem projektiem rosina piešķirt naudu no valsts budžeta, vairs nav pieļaujamas nekādā formā, uzskata "Vienotības" priekšsēdētājs Andris Piebalgs. Politiķis šādu nostāju pamatoja ar to, ka sabiedrība uzskata - "deputātu kvotas" ir netaisnīga privilēģija. Atteikšanās no tām budžeta pieņemšanu padarīšot grūtāku, bet profesionālāku.
Deputātu "budžeta kvotās" sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo ZZS budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma.
Straujuma stāstīja, ka vienā brīdī ZZS atnākusi ar budžeta projektu, kas paredzējis ļoti iespaidīgus piešķīrumus viņu vadītājām pašvaldībām, citas pašvaldības savukārt ignorējot. Pret šādu naudas sadali pārējām koalīcijas partijām radušās iebildes, kam kompromiss rasts, palielinot kopējo piešķīrumu summu un līdzekļus piešķirot plašākam pašvaldību lokam.
Uz sarakstu
