Lembergs: Dzelzceļa elektrifikācijas ekonomiskā efektivitāte ir par labu Rīgas virzienam
"Par dzelzceļa elektrifikāciju pirmā spriešana sākās 2013.gadā, kad Latvija risināja sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par 4,4 miljardu eiro tēriņu virzieniem un EK uzspieda Latvijai, ka mazliet vairāk nekā 20% nepieciešams izlietot vides aizsardzības mērķiem. Viens no virzieniem, ko uzspieda, ir samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, tai skaitā dzelzceļa transportā," klāstīja Lembergs.
Kā uzsvēra Ventspils mērs, Latvijas dzelceļa elektrifikācija esot nevis transporta projekts, bet gan vides projekts transporta nozarē, kura sasniedzamie mērķi ir nevis ekonomiskie rādītāji, bet gan izmešu samazinājums dzelzceļa transportā, aizvietojot dīzeļlokomotīves ar elektrolokomotīvēm. Veiktā analīze parādot, ka dzelzceļa elektrifikācijai ir savas priekšrocības gan Ventspils, gan Rīgas virzienā. Efektivitāte no siltumnīcas efektu izraisošo izmešu samazinājuma abos virzienos ir līdzīga, savukārt ekonomiskā izdevīguma aprēķini atšķiras un lielā mērā liecina par labu Rīgas virzienam, norādīja Lembergs.
"Ekonomiskā ienesīguma norma ir atkarīga no kravu apjoma. Tā ir augstāka Rīgas virzienā. Tāpēc arī, kad man jautā, es varu atbildēt, ka pēc ekonomiskajiem aprēķiniem Rīgas virziens ir ekonomiski izdevīgāks pie noteikuma, ka proporcija par labu Rīgai dzelzceļa pārvadājumos būs tāda, kāda tā ir tagad, kas gan nav ne tipiska, ne normāla, jo kaut kad jau Ģenerālprokuratūras [iecelto vadītāju] menedžments Ventspils ostā tiks nomainīts," izteicās Lembergs. "Ventspils termināļi "Kālija parks", "Ventbunkers" un "Baltic Coal Terminal" ir strādājuši ārkārtīgi slikti. Pa dzelceļu pārvadāto kravu kritums Ventspils virzienā ir būtisks, un līdz ar to Rīgai ir priekšrocība."
"Ventspils virzienam vajadzīgas arī lielākas investīcijas pirmajā posmā. Rīgai 520 miljoni, Ventspils virzienam – 660 miljoni eiro," atzina Lembergs.
"Kad man jautā, kuru virzienu es atbalstu, es nekad nerunāju, ko Lembergs atbalsta, bet ko atbalsta nozare - tranzītbiznesa asociācija un mūsu dalībnieki. Tranzītbiznesa asociācijā ietilpst arī visas trīs brīvostas - Ventspils, Rīga, Liepāja - un arī dzelzceļš. Es šajā gadījumā skatos uz kopējām valsts interesēm, nevis atsevišķi uz Ventspili vai Rīgu, jo nevienam nav izdevīgi, ja tiek realizēts projekts pirmajā etapā, kas ir ekonomiski vai konkurētspējīgi mazāk efektīvs," apgalvoja Lembergs.
Ventspils mērs gan norādīja uz tehniskiem sarežģījumiem būvniecības laikā, ar ko var nākties rēķināties, realizējot dzelzceļa elektrifikāciju Rīgas virzienā. Piemēram, Rīgas virzienā atšķirībā no Ventspils notiek intensīvi pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu, kas varot ietekmēt darbu grafiku. "Līdz ar to [Ventspils virzienā] ir mazāks risks, ka projekts var neiekļauties realizācijas termiņā," norādīja Lembergs. Turklāt Rīgas dzelzceļa mezglā no 2018. līdz 2023.gadam plānots realizēt pavisam trīs projektus, tai skaitā "Rail Baltic" un dzelzceļa līnijas Ziemeļblāzma – Mangaļi – Sarkandaugava modernizācijas projektu, kā rezultātā samazināsies caurlaides spēja gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. "Visi trīs [projekti] var iznākt vienlaicīgi, un tad var teikt, ka Rīgas dzelzceļa mezgls uz kādiem gadiem neeksistē. Protams, var mēģināt šos projektus realizēt nevis vienlaicīgi, bet pārbīdot [grafikus], taču finansēšanas termiņi viņiem sakrīt. Tāda ir tā problēma," rezumēja Lembergs.
Kā ziņots, valdība šodien aiz slēgtām durvīm atbalstīja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, aģentūra LETA uzzināja valdībā.
Lai gan sākotnēji bija iecerēts elektrifikāciju sākt Ventspils virzienā, pirmajā posmā elektrificējot līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili, atbilstoši jaunākajam piedāvājumam projekts tiks sākts Rīgas virzienā. Pirmajā posmā elektrifikācija notiks līnijās Daugavpils-Krustpils-Rīga (Šķirotava) un Rēzekne-Krustpils-Rīga (Šķirotava). Aptuvenās projekta pirmā posma izmaksas - 519 miljoni eiro.
Uz sarakstu
