Banner 980x90

LI gatavs visu Latvijas simtgades svinību laiku izmantot Latvijas popularizēšanai

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Latvijas Institūts (LI) ir gatavs izmantot visu Latvijas simtgades svinību laiku, neatkarīgi no tā, vai tas tiks pagarināts, lai plašākai sabiedrībai stāstītu par Latviju, aģentūrai LETA sacīja LI direktore Aiva Rozenberga.

Izskanējis aicinājums Latvijas simtgades svinības, kuru programmu paredzēts īstenot piecu gadu laikā, no 2017.gada līdz 2021.gada, tomēr turpināt līdz 2022.gadam, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātiem klāstīja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Lūgta komentēt LI iesaisti šo pasākumu izmantošanā, Rozenberga norādīja, ka minētā ideja neesot jauna, turklāt Kultūras ministrijai jau ir izstrādāts svinību plāns līdz 2021.gadam. "Līdz ar to jāsagaida plašāks ministrijas komentārs, bet pašlaik jau ir skaidrs, ka ne visus gadus paredzēta vienlīdz liela aktivitāte. Kā esmu dzirdējusi no ministrijas, ministrijai padomā vairāki izceļami datumi," viņa sacīja.

Rozenberga gan norādīja, ka LI izmantos katru iespēju, lai plašākai sabiedrībai pastāstītu par Latviju, izmantojot dažādus datumus, gadus, notikumus, vietas, kā arī cilvēkus.

Jau ziņots, ka ierosinājumu par svētku svinēšanas pagarināšanu paudusi Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāre un Saeimas Parlamentārās dimensijas organizatore Karina Pētersone, kura rosina Latvijas simtgades svinēšanu noslēgt 2022.gada 1.maijā, kad tiktu svinēta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena.

Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta piebilda, ka 2021.gads nav noteikts kā svinību noslēdzošais laiks, jo dažādas iestādes 2022.gadā svinēs nozīmīgas jubilejas, tostarp Latvijas Banka šajā gadā svinēs 100 gadu jubileju.

Savukārt no Saeimas puses nākusi iecere uz Latvijas simtgadi izveidot Latvijas dibinātājiem veltītu pieminekli, kas varētu atrasties Jēkaba laukumā. Pieminekļa vieta nav izvēlēta nejauši - tā ir vieta starp Latvijas Nacionālo teātri un Saeimu.

Cilinskis skaidroja, ka par pieminekļa ieceri sīkāk jau maijā varētu lemt Saeimas rīcības komisija, kurā pārstāvēti deputāti no visās frakcijām. Viņš akcentēja, ka jautājums par šāda pieminekļa esamību vai neesamību ir pilnā mērā atkarīgs no Saeimas.

Ļoti iespējams, ka 2018.gadā Latvijā varētu ierasties Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks I, kuru šeit viesoties uzaicinājuši Latgales pašvaldību vadītāji.

Latvijas simtgades pasākuma pilotprojekts būs baudāms jau 4.maijā, kad tiks rīkoti "Baltā galdauta svētki". Pētījumi pierādījuši, ka sabiedrībai 4.maijs nav iezīmējies kā valsts svinami svētki. Lai mainītu šo nostāju, jau šajā gadā reģionos tiks rīkoti "Baltā galdauta svētki", aicinot cilvēkus atcerēties un godināt brīvību, kas izcīnīta 4.maijā, stāstīja Pavļuta.

Savukārt viens no pirmajiem lielajiem Latvijas simtgades notikumiem būs gaidāms 2017.gada pavasarī, kad tiks atzīmēta pirmā Latgales latviešu kongresa simtgade. Plānots, ka saistībā ar šo notikumu Saeimas svinīgā 4.maija sēde varētu notikt Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors".

Jau ziņots, ka saistībā ar Latvijas simtgades jubileju izveidoti pieci dzimšanas dienas rituāla cikli, godinot Latvijas ciltsmātes un ciltstēvus, atzīmējot Latvijas valstiskuma veidošanās ceļu, iesaistot un sadarbojoties ar Latvijas draugiem un kaimiņiem, rotājot Latviju un gatavojot dāvanas un svinot pašu dzimšanas dienu.

Kā ziņots, Latvijas valsts simtgades svētku programmu paredzēts īstenot piecu gadu laikā, no 2017.gada līdz 2021.gadam, lai aptvertu galvenos ar valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos pasākumus, tostarp Latgales kongresa simtgadi, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbības simtgadi, Latvijas pagaidu valdības mītnes un Miķeļa Valtera kā valsts izveidē nozīmīgas personības godināšanu, nozīmīgāko 1919.gada Brīvības cīņu piemiņu, valsts dibināšanu un valstiski nozīmīgu institūciju rašanos.

Latvijas simtgades svinības aptvers visas nozares - kultūru, izglītību tautsaimniecību un saimniecisko darbību, kā arī vidi, sportu, labklājību, veselību, aizsardzību, lauksaimniecību un citas. Simtgades svinību laikā tiks atzīmēti būtiskākie notikumi ikvienā nozarē, atspoguļojot Latvijas stāstu simts gados.

Vienkopus izzināt informāciju gan par simtgades notikumiem un sagatavošanas procesu var atrast simtgadei veltītajā mājaslapā "www.lv100.lv", kas izveidota sadarbībā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)