Lielo ostu infrastruktūras uzlabojumiem būs pieejami 87,2 miljoni eiro
Lielo ostu - Rīgas, Ventspils un Liepājas - drošības līmeņa palielināšanai un transporta tīkla mobilitātes uzlabošanai līdz 2023.gadam tiks atvēlēti 87 191 324 eiro, paredz Ministru kabineta noteikumu projekts, kas šodien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma apjoms šim mērķim ir paredzēts 74 112 625 eiro un nacionālais finansējums vismaz 13 078 699 eiro apjomā. Nacionālo finansējumu nodrošinās paši līdzekļu saņēmēji - Rīgas, Ventspils vai Liepājas ostas.
Ar noteikumiem iecerēts attiecīgi noteikt arī kārtību, kādā īstenot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" mērķi - palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti.
Satiksmes ministrijai mērķa īstenošanai indikatīvais 2016.gadā nepieciešamais finansējums ir 4 700 000 eiro.
Kā skaidro Satiksmes ministrijā, projektu iesniegumu atlasi organizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas izstrādās projektu iesniegumu atlases nolikumu, veiks projektu vērtēšanu un slēgs vienošanos ar projektu iesniedzējiem par projektu īstenošanu.
Īstenojot specifisko atbalsta mērķi, tiek plānots līdz 2023.gada 31.decembrim pārbūvēt četras hidrotehniskās būves, kā arī ielas un dzelzceļu 12 kilometru garumā. Tāpat līdz 2023.gada 31.decembrim ir jāsaglabā ostas darbspējas pie vēja ātruma līdz 14 metriem sekundē, bet pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars jāsamazina no 62% līdz 47%.
Specifisko atbalsta mērķi plānots realizēt ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs būs lielo ostu pārvaldes.
Maksimālais plānotais Kohēzijas fonda finansējums līguma par projekta īstenošanu slēgšanai vienam projekta iesniedzējam ir 24 704 208 eiro, bet pieejamais Kohēzijas fonda finansējums līdz 2018.gada 31.decembrim, lai slēgtu līgumus par projektu īstenošanu, ir 23 175 840 eiro.
Kā skaidro Satiksmes ministrijā, atbalsta mērķa īstenošanas gaitā atbalstāmās darbības ir molu un viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu, kas nav iznomātas vai plānotas iznomāšanai komercdarbībai, pārbūve un atjaunošana kuģošanas drošības nodrošināšanai ostas akvatorijā un priekšostā, lielo ostu infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecība, autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras pārbūve, ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošana, vides nosacījumu integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos.
Specifiskā atbalsta mērķa projekts īstenojams saskaņā ar līgumu par projektu, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta īstenošanas vieta ir Rīga, Liepāja un Ventspils.
SM skaidro, ka tās mērķis ir uzlabot drošības līmeni ostās un novērst problemātisko punktu radītos ierobežojumus Eiropas transporta tīkla infrastruktūras darbībā.
Arī Eiropas Komisija norādījusi, ka piekrastē ir vajadzīgs lielāks skaits un efektīvāki ieejas punkti Eiropas tirgos, izvairoties no nevajadzīgas Eiropu šķērsojošas satiksmes. Jūras ostām ir svarīga loma kā loģistikas centriem, un tām ir vajadzīgi efektīvi savienojumi ar iekšzemi. To izveidošana ir būtiski svarīga, lai apstrādātu īsos kravu pārvadājumus, kuru skaits pieaug, pa jūru Eiropas Savienības robežās un ārpus Eiropas Savienības.
Brisele ir izveidojusi jaunu finanšu instrumentu - "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu", kas paredzēts ES prioritārās infrastruktūras finansēšanai transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā. Instrumentu veido 33,2 miljardu eiro fonds nākamajam finansēšanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam, un 26,2 miljardi no tā paredzēti transportam.
Uz sarakstu
