NEPLP: Plašsaziņas līdzekļu likums jāpieņem bez nepamatotiem grozījumiem
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas skar valodas lietojumu radio programmās, ir pamatots, akcentējot grozījumu mērķi - stiprināt latviešu valodas statusu un mazināt tā dēvēto "slēpto" retranslāciju, aģentūrai LETA atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji.
NEPLP arī norāda, ka neesot saprotams atsevišķu Saeimas deputātu rīcības motīvs, kuri agrāk pieņemtajā likuma redakcijā pēkšņi veica nozīmīgus labojumus, kas izmainīja sākotnējo likuma grozījumu ieceri un mērķi.
NEPLP arī atgādina, ka līdz likuma grozījumiem radiostacijām izsniegtajās apraides atļaujās ir noteikta valodu lietošanas proporcija. Piemēram, ja apraides atļaujā noteikts 30% latviešu valodas lietojums nelatviešu auditorijai paredzētajā radiostacijā, tad trešdaļai no diennakts ētera ir jāskan latviski.
"No integrācijas politikas viedokļa tas izklausās loģiski, taču realitātē viss tā nenotiek. Radiostacijas var izpildīt noteikto latviešu valodas proporciju, piemēram, raidījumus latviešu valodā iekļaujot laikā, kad ir vismazāk klausītāju. Likums ir formāli ievērots, bet likuma mērķis - sekmēt latviešu valodas plašāku skanējumu - netiek pildīts," norādīja NEPL padomes loceklis Dainis Mjartāns.
Viņš arī akcentēja, ka pēc izmaiņu stāšanās spēkā no 2016.gada 1.janvāra programmās varēs būt gan raidījumi, gan reklāma svešvalodā, tikai tiem būs jānodrošina tulkojums latviešu valodā.
Savukārt NEPL padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Aija Dulevska norādīja, ka organizācija pauž neizpratni un nožēlu par Saeimas deputātu izteikumiem publiskajā telpā, ka saistībā ar grozījumiem EPLL esot konstatējama korupcija NEPLP darbībā.
"Kategoriski noraidām šādas spekulācijas, aizdomu gadījumā tā ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence. NEPLP rīcībā ir visa informācija par šī likuma grozījumu tapšanu, un esam gatavi sniegt savus komentārus un apsvērumus par to, kāpēc un kā šis likums tapa," norādīja Dulevska.
Valsts prezidents lēmis neizsludināt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.
Kā paziņojumā medijiem informē Valsts prezidenta preses dienests, secinot, ka likums "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Vējonis nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Saeima 29.oktobrī pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.
Līdz šim bija noteikts - ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijas pārraidēm jābūt valsts valodā. Taču pieņemtie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.
Laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka it kā nelielo izmaiņu galvenais ieguvējs ir SIA "Krievu hitu radio", kura līdzīpašnieks ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotājs Ričards Zakss. Viņam izdevīgo priekšlikumu iesniedzis deputāts Armands Krauze (ZZS), kurš piedāvāja noteikt, ka obligātā pāreja attiektos tikai uz tiem kanāliem, kur valsts valodas proporcija ir lielāka par 51%, līdz ar to "Krievu hitu radio" valodas formāts nebūtu jāmaina.
Uz sarakstu
