Nesaņemot valsts tiešo atbalstu, "Bio-Venta" zaudējumi sasniedz 17 miljonus
Viņš skaidro, ka no septiņām Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijā (LBBA) ietilpstošajām rūpnīcām nedarbojas sešas. "Mums ir izdevies "Bio-Venta" saglabāt darbspējīgu tikai viena apstākļa dēļ - iztrūkstošos apgrozāmos līdzekļus daļēji kompensē pārējās holdinga kompānijas, kas nodarbojas ar citu biznesu," skaidro uzņēmuma vadītājs.
17 miljoni latu zaudējumi esot radušies laikā, kamēr nozare diskutē ar Ekonomikas ministrijas vadību. "Patlaban ir pieņemts lēmums - skatāmies 2013.gada griezumā - ja risinājums ir pozitīvs - turpinām strādāt, ja negatīvs - skatāmies, ko darīt tālāk," uzsver Janvars.
Pārējo rūpnīcu darbība tikšot atsākta, ja tiks sakārtota apgrozāmo līdzekļu problēma un kredītu jautājumi.
SIA "Bio-Venta" apgrozījums pērn bijis 45,82 miljoni latu, un tas ir par 42% vairāk kā gadu iepriekš. Vienlaikus uzņēmums pērn strādājis ar 8,25 miljonu latu zaudējumiem. Šogad tiek plānots, ka apgrozījums būs lielāks nekā pērn, bet, nesaņemot atbalstu no valsts, uzņēmums strādās ar zaudējumiem.
Kā ziņots, vakar, 12.decembrī, Reformu vadības grupā darba kārtībā bija iekļauts arī jautājums par biodegvielas ražošanu Latvijā. Lai veicinātu biodegvielas ražošanas nozares attīstību, biodegvielas ražotāji rosināja izveidot speciālu rotācijas fondu, no kura aizņemties līdzekļus.
Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs, biodegvielas ražotāji Reformu vadības grupas sēdē premjeram rosinājuši izveidot rotācijas fondu, kurā ieskaitītu 5% akcīzes nodokli par obligāto biodegvielas piejaukumu. "Mēs no tā sava saražotā, ko valsts paņem, lūdzam ielikt tajā fondā, lai mums būtu, kur atsperties. Mēs lūdzam radīt fondu, no kura aizņemties, ielikt ražošanā un pēc tam atlikt atpakaļ. Mēs jau nepaņemam to naudu, mēs tikai aizņemsimies," viņš skaidroja.
Tāpat biodegvielas ražotāji aicinājuši valdību saprast, ka labāk ir Latvijā ražot biodegvielu un tās blakusproduktus, kas ir brīvi no ģenētiski modificētiem organismiem, nevis iepirkt no ārvalstīm. Znatnajs uzsvēra, ka, iepērkot biodegvielu no ārvalstīm, Latvija astoņos gados zaudēs vairāk nekā 600 miljonus eiro (aptuveni 420 miljonus latu). Savukārt, ja biodegvielu un tās blakusproduktus ražos Latvijā, šī nauda paliks uz vietas.
Sēdes laikā no premjera Valda Dombrovska (V) un Finanšu ministrijas konkrēts atbalsts nozares attīstībai neesot sadzirdēts, taču valdības vadītājs esot uzdevis iesaistītajām ministrijām izvērtēt biodegvielas ražotāju iesniegtos priekšlikumus.
Uz sarakstu
