Parlaments atbalsta bargāku sodu noteikšanu par migrantu nelikumīgu pārvietošanu

Atbalstītie grozījumi Krimināllikumā paredz bargākus sodus par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties Latvijā.

Grozījumus sagatavoja "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti, sadarbojoties ar Iekšlietu ministrijas (IeM) ekspertiem, un tos iesniedza vairāku parlamenta deputātu pārstāvji. Izskatot otrajā lasījumā, grozījumu saturā gan veiktas izmaiņas.

Pašlaik Krimināllikumā paredzētā kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai nav pietiekama un nenodrošina preventīvu šādu pārkāpumu novēršanu, pārliecināti grozījumu rosinātāji, aģentūru LETA iepriekš informēja partijas preses sekretāre Laila Timrota.

Arī Valsts robežsardze vērsusi uzmanību, ka noziedzīgie grupējumi, apzinoties pārkāpuma atbildības aspektus, noziegumus veic tā, lai, ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu, aizturēšanas gadījumā personu pārvietotājiem varētu piespriest minimālus kriminālsodus.

"Vienotības" un IeM kopīgi izstrādātajos grozījumos paredzēts būtiski palielināt minimālo sodu par šādiem pārkāpumiem - līdz pat brīvības atņemšanai uz 15 gadiem.

Piedāvātajos grozījumos par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja šādu pārkāpumu izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai arī par vienā gadījumā vairāku personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai rosināts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Savukārt ar brīvības atņemšanu no diviem gadiem līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās rosināts sodīt, ja šādu pārkāpumu izdarījusi organizēta grupa vai ja tas izraisījis smagas sekas, vai arī par liela personu skaita nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

Taču, ja šādas darbības izraisījušas divu vai vairāku cilvēku nāvi, rosināts paredzēt brīvības atņemšanu no trim gadiem līdz 15 gadiem un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat grozījumi paredz bargāk sodīt personas, kuras robežpārkāpējus nodrošina ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā. Par šādu pārkāpumu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, piedāvāts paredzēt brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Savukārt, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām, rosināts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Kā norāda partijā, kopš 2014.gada vidus būtiski mainījušās darbības jomas, kurās aktīvi iesaistās organizētā noziedzība. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, organizētās noziedzības pārstāvji maksimāli pievērsušies noziegumiem, kas saistīti ar migrantu nelikumīgu pārvietošanu pāri Eiropas Savienības (ES) robežai.

Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju gada laikā vairākas reizes palielinājies uz robežas aizturēto nelegālo migrantu un to pārvietotāju skaits, norāda viens no iniciatīvas autoriem, "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Uz sarakstu