"Latvijas Krājbankas" administrators: Nav iespējams aplēst vēl atgūstamās summas

Administrators raksta, ka lielākā daļa pārdošanai derīgo aktīvu jau realizēti publiskās izsolēs, tāpēc papildu summu atgūšana būs atkarīga no tā, kādā mērā tiesas atzīs par vainīgām prettiesiskās darbībās bankas darbiniekus, vadību un akcionārus, kā arī personas, kuras tām palīdzēja īstenot prettiesiskās shēmas, un no tā, cik lielā apmērā kriminālprocesā apsūdzētie spēs apmierināt mantiskās prasības pret viņiem. Administratora komanda un juristi velta laiku un resursus, nodrošinot tiesas ar nepieciešamajiem pierādījumiem, lai pieņemtu lēmumu vai, kur iespējams, vienotos par izlīgumu un atgūtu aktīvus no vainīgajām personām sarunu ceļā.

Pārskatā norādīts, ka arī tad, ja banka panāk labvēlīgu tiesas spriedumu, aktīvu atgūšana nav droša vai pat dažkārt nav iespējama, jo tiek pasludināta atbildētāja maksātnespēja, tam nav pietiekošu naudas līdzekļu u.tml.

Administrators turpinās darbu pie visām prasībām, kur ir pietiekoši pierādījumi un kur naudas līdzekļu atgūšana ir iespējama vai ticama, tajā pat laikā izvērtējot šo tiesvedības procesu izmaksas.

Pārskatā atzīmēts, ka 2015.gada jūlijā, pārkāpjot Anglijas tiesas noteikto ceļošanas ierobežojumu, bijušais "Latvijas Krājbankas" īpašnieks Vladimirs Antonovs atstāja Lielbritāniju. Šis apstāklis sarežģī aktīvu atgūšanu no Antonova, un tā ietekmē aktīvu atgūšanas process varētu kļūt dārgāks. Administrators periodiski izvērtē visus šajā lietā pieejamos risinājumus, bet detalizētāka informācija netiek sniegta konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

Administrators cēlis divas prasības par zaudējumu piedziņu pret Antonovu Lielbritānijā. Anglijas tiesa izdevusi rīkojumu par Antonova deklarēto aktīvu iesaldēšanu visā pasaulē, un viņam ir uzdots sniegt bankas pārstāvjiem pilnu informāciju par visiem viņam piederošajiem aktīviem. Tiesas sēde šajā procesā noteikta 2016.gada aprīlī.

"KPMG Baltics" skaidro: to, vai un kāda apmēra maksājumus saņems kreditori saskaņā ar saviem prasījumiem, galvenokārt noteiks kopējais līdzekļu apjoms, ko administrators būs atguvis no prasībām, kas celtas par bankas bijušo akcionāru un vadības rīcību. Prasību izskatīšanai tiesā varētu būt nepieciešami vairāki gadi, tāpēc pašlaik nav iespējams prognozēt termiņus, kādos naudas līdzekļi varētu tikt atgūti.

Pārskatā teikts, ka tiesvedības norit gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tiesvedību skaits Latvijas tiesās samazinājies līdz 43 lietām pamatā tāpēc, ka vairākas lietas izskatītas pēc būtības un procesi izbeigti. Šīs lietas attiecas uz kredītiem, kas saistīti ar bijušo bankas vadību vai ar iespējamiem krāpnieciskiem darījumiem, vai neskaidrām īpašumtiesībām. Banka joprojām ir atbildētājs 14 lietās, bet kā trešā persona - desmit lietās. 2015.gada 9.decembrī bankai bija liecinieka un/vai cietušā statuss 47 krimināllietās.

Pārskatā skaidrots, ka administrators ierosinājis vairākus sarežģītus tiesvedības procesus. Paralēli tiesvedības procesiem, kuru mērķis ir aktīvu atgūšana, administrators iesniedzis vairākas prasības par zaudējumu piedziņu no bankas bijušās vadības pārstāvjiem, galvenā akcionāra un citām personām, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām par šiem zaudējumiem. Paredzams, ka šā gada pirmajā pusē vai vēlāk varētu tikt sākta atsevišķu prasību izskatīšana pēc būtības.

Pašlaik prasības ir celtas gan Latvijā, gan Lielbritānijā. Atkarībā no turpmāk gūtajiem pierādījumiem un aktīvu atgūstamības izvērtējuma administrators varētu ierosināt vēl jaunus tiesvedības procesus. Gadījumos, kad persona, kura tiek apsūdzēta zaudējumu radīšanā bankas kreditoriem, izsaka priekšlikumu noslēgt izlīgumu, tiesvedība var tikt atlikta vai apturēta. Administrators uzskata, ka prasības par zaudējumu piedziņu vēršamas pret visām personām, kuru darbība bankas pārvaldē radījusi zaudējumus kreditoriem, izvērtējot katras šādas prasības potenciālos ieguvumus un izmaksas. Šādas prasības ir ļoti sarežģītas, tās jāpamato ar lielu pierādījumu un faktu apjomu, to izskatīšana saistīta ar ievērojamām izmaksām, un tās var ilgt trīs līdz sešus gadus. Tāpēc atsevišķos gadījumos un pie zināmiem apstākļiem kreditoru interesēs varētu būt sarunu sākšana par iespējamu izlīguma panākšanu.

Banka sākusi arī tiesvedības procesus vairākās ārvalstu jurisdikcijās. Tiesvedības norit Krievijā, Ukrainā un Lielbritānijā, lai identificētu un atgūtu bankai piederošus aktīvus un līdzekļus, kas atradās korespondējošos kontos un 2011.gada novembrī tika vienpusēji debitēti no bankas konta vai bloķēti. Atkarībā no izmaksu/ieguvumu analīzes rezultātiem pastāv iespēja, ka 2016.gadā tiks sākti tiesvedības procesi citās ārvalstu jurisdikcijās, teikts pārskatā.

Pārskatā kā maz ticama vērtēta iespēja, ka tiks apmierināta "Latvijas Krājbankas" prasība pret maksātspējīgo Krievijas "Investbank", ņemot vērā "Investbank" finanšu stāvokli. Tāpat ir maz ticams, ka tiks apmierināts "Latvijas Krājbankas" kreditoru prasījums pret maksātnespējīgo Ukrainas "City Commerce Bank" (iepriekš - "Conversbank").

Kā ziņots, 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu, par tās maksātnespējas administratoru tika apstiprināts "KPMG Baltics". 2012.gada maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma sākt "Latvijas Krājbankas" bankrotu.

2012.gada otrajā pusē tika sākta norēķināšanās ar bankas lielāko kreditoru - Noguldījumu garantiju fondu. Kopumā līdz šim Noguldījumu garantiju fondam pārskaitīti aptuveni 233 miljoni eiro.

2013.gadā "Latvijas Krājbankas" administrators "KPMG Baltics" atguva gandrīz 67 miljonus eiro, 2014.gadā tika atgūti 54 miljoni eiro.

2015.gadā administrators atguvis 14,2 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini. 2015.gada beigās "Latvijas Krājbankas" aktīvi bija 42,3 miljoni eiro.

Uz sarakstu