Regulāra elektrolīniju trašu tīrīšana samazina elektroapgādes traucējumu skaitu
Kā pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv uzzināja AS "Sadales tīkls" preses sekretāre Tatjana Smirnova, vienlaicīgi atjaunojot elektroapgādes infrastruktūru un turpinot gaisvadu elektrolīniju pārbūvi kabeļu līnijās, piecu gadu laikā elektrotīkla bojājumu skaits ir samazinājies par 36%.
Šogad elektrolīniju trases plānots attīrīt 5 500 km garumā
AS "Sadales tīkls" elektrotīkla kopgarums sasniedz gandrīz 95 tūkst. km, no kuriem vairāk nekā 66 tūkst. km ir gaisvadu elektrolīnijas un 21 tūkst. km no tām šķērso mežainas teritorijas. AS "Sadales tīkls" ilgtermiņā ir izvirzījusi prioritātes, kas saistītas ar elektroenerģijas sadales sistēmas drošumu, kvalitāti un attīstību, un elektrolīniju uzturēšana un trašu attīrīšana no bīstamiem kokiem un zariem ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvai un nepārtrauktai elektroapgādes nodrošināšanai. 2014.gadā elektrolīniju trases attīrītas 4 661 km garumā, 2015.gadā - 5 451 km garumā, bet šogad AS "Sadales tīkls" trašu tīrīšanas darbus plāno veikt vismaz 5 500 km garumā. Paveikto darbu ieguvums ir elektrotīkla bojājuma skaita un klientu elektroapgādes pārtraukuma laika samazināšanās. Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais bojājumu skaits samazinājās par 23% un pārtraukumu ilgums par 18%, bet no 2007.gada elektrotīkla bojājumu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi - par 49%. Dati apliecina, ka arī elektrolīniju trašu tīrīšanas darbi un bīstamo koku un zaru nozāģēšana vienlaicīgi ar elektrolīniju pārbūvi un atjaunošanu ir nozīmīgs preventīvs darbs, kas ilgtermiņā būtiski paaugstina elektroapgādes drošumu, kā arī samazina bojājumu skaitu, kurus laika apstākļu iespaidā rada elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies vēja nesti zari. Ja elektrolīnijas trase ir attīrīta, uzņēmuma operatīvais personāls var netraucēti ar tehniku piekļūt pie elektrolīnijas un operatīvi novērst elektrotīkla bojājumus, samazinot elektroapgādes pārtraukumu laiku klientiem.
Īpaši svarīga ir bīstamo koku un zaru nozāģēšana elektrolīniju aizsargjoslās
Elektrolīniju trašu tīrīšanu un bīstamo koku un zaru nozāģēšanu elektrolīniju aizsargjoslās AS "Sadales tīkls" jāveic reizi četros gados. AS "Sadales tīkls" rūpīgi izvērtē elektrolīnijas trases tīrīšanas darbus, apdraudošo koku un zaru zāģēšanu un to nozīmīgumu gan klientu elektroapgādes uzlabošanā, gan iedzīvotāju un apkārtējās vides drošības paaugstināšanā. Viena novecojuša un bīstama koka uzkrišana elektrolīnijai var pārtraukt elektroapgādi no dažām mājsaimniecībām lauku apvidos līdz pat vairākiem tūkstošiem klientu blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās. Elektrolīnijā iegāzies koks vai vados ieķērušies koku zari var pārraut elektrolīniju vadus un sagāzt balstus, radot apdraudējumu cilvēku dzīvībai. Šādos gadījumos notikuma vietai tuvoties ir aizliegts un par notikušo nekavējoties jāinformē AS "Sadales tīkls" vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Bīstamo koku nociršana un zaru apzāģēšana elektrolīniju aizsargjoslās jāveic arī zemju īpašniekiem
Aptuveni 20% no plānotajiem elektrolīniju trašu tīrīšanas darbiem AS "Sadales tīkls" veic pašu spēkiem, savukārt lielāko daļu no šiem darbiem kā arī bīstamo koku nozāģēšanu veic uzņēmuma piesaistīti komersanti, kuri tiek izvēlēti, balstoties uz atklātu iepirkumu procedūru rezultātiem. Tomēr saskaņā ar Aizsargjoslu likumu elektrolīniju aizsargjoslās bīstamo koku izciršanu vai to zaru apzāģēšanu savlaicīgi var arī veikt zemes īpašnieks vai valdītājs. Šie darbi jāsaskaņo ar AS "Sadales tīkls" un nepieciešamības gadījumā jāveic elektrolīnijas atslēgums. Zemes īpašniekam koki un krūmi jāaudzē un jāuztur tā, lai tie neapdraudētu elektrolīniju darbību. Aizsargjoslās nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums, tādēļ pēc trašu tīrīšanas darbiem vai bīstamo koku nozāģēšanas koksne tiek atstāta elektrolīnijas trases pēdējā metrā vai vietā, kura ir saskaņota ar zemes īpašnieku.
Aizsargjoslu platums gar vidējā sprieguma elektrolīnijām ir 60 metri
Aizsargjoslu likums nosaka, ka elektrolīnijas trases ir uzturamas brīvas no kokiem un krūmiem, kas gar vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijām ir 6,5 metri uz abām pusēm no elektrolīnijas ass, bet apdzīvotās vietās 2,5 metri, savukārt aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm jāveic elektrolīniju apdraudošo koku un zaru nozāģēšana. Meža zemēs gar vidējā sprieguma elektrolīnijām bīstamo koku nozāģēšanu drīkst veikt 30 metru attālumā uz abām pusēm no gaisvadu elektrolīnijas ass, bet zemsprieguma elektrolīnijām 6,5 metru attālumā no elektrolīnijas ass. Bīstamo koku un zaru nozāģēšanu var veikt arī meža īpašnieks, iegūto koksni izmantojot savām vajadzībām.
Ik gadu vairāk nekā 250 km vidējā sprieguma elektrolīnijas tiek pārbūvētas par kabeļu līnijām
Elektroapgādes drošumu un kvalitāti ietekmē arī regulāra un savlaicīga elektroapgādes infrastruktūras uzturēšana, atjaunošana un modernizācija, tostarp plānveidīga gaisvadu elektrolīniju pārbūve kabeļu līnijās. AS "Sadales tīkls" gaisvadu elektrolīniju pārbūvi par kabeļu līnijām izvērtē atbilstoši uzņēmuma Attīstības plānam, finansējumam un prioritātēm. Primāri tiek veikta to vidējā sprieguma elektrolīniju pārbūve par kabeļu līnijām, kuras nodrošina elektroapgādi apdzīvotām vietām ar vairāku simtu un tūkstošu iedzīvotāju skaitu, un īpaši svarīga ir elektrolīniju pārbūve, kuras šķērso mežainus un purvainus apvidus. Katru gadu visā Latvijā ap 750 km zemsprieguma un vairāk nekā 250 km vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas tiek pārbūvētas par kabeļu līnijām.
AS "Sadales tīkls" ir elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam elektroenerģijas lietotāju objektiem, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas.
Uz sarakstu
