Restaurēs Kurzemes hercogienes Luīzes Šarlotes alvas sarkofāgu
Sarkofāgs pēc formas ir analogs hercoga Jēkaba sarkofāgam. Tas atgādina guļus noliktu seššķautņu prizmu, ko veido kopā salodēts vāks un kaste. Atšķirības vērojamas dekoratīvajā apdares reljefā. Sarkofāga augšpusē, vāka sānu plakņu daļās ir izmantots smalkāks, sievišķīgāks dekors, ko veido ziedu, augļu un lapu atlējumi ar akcentētiem rožu pumpuriem, akantu lapu vijumiem un lauru zariem, kas apvienoti kopējā mākslinieciskā kompozīcijā. Līdzība saskatāma abu sarkofāgu kājgaļa un galvgaļa dekoratīvajā apdarē, kur dominē stilizētu akantu lapu motīvs. Visas sarkofāga pamatplaknes ietver reljefa palmešu līste ar nelieliem lapas atlējumiem stūros.
Vāka augšējās plaknes galvgaļa pusē atradies Brandenburgas un Kurzemes alianses reljefs ģerbonis un epitāfisks iegravēts teksts. Abi šie elementi līdz mūsdienām nav saglabājušies, norāda Rundāles pils muzejā. Uz abām slīpajām vāka sānu plaknēm galvgaļa daļā bijuši iegravēti līdzīgi Bībeles teksti, kuri nav nolasāmi. Tuvāk kājgalim izvietoti Bībeles psalma fragmenti, kas alvas strukturālo izmaiņu dēļ nav rekonstruējami.
Kastes sānos, kā arī kastes un vāka galu plaknēs dekoratīvo četrlapu rozešu centros iestiprināti desmit dzelzs riņķi. To virsmas ir dziļi oksidētas, klātas ar biezu netīrumu un dzelzs oksīdu kārtu. Sarkofāgs balstās uz desmit kājām, kas veidotas kā ērgļu ķetnu ietvertas lodes.
Mūsdienās sarkofāgs daudz zaudējis no sākotnējās greznības, sevišķi cietusi vāka dekoratīvā apdare.
Sarkofāga sarežģītā tehniskā restaurācija un atsevišķu zudušo alvas dekora detaļu un fragmentu rekonstrukcija tiks pabeigta līdz 15.jūnijam, bet turpmākiem darbiem izsludināts iepirkums.
Tā uzvarētājam būs jānostiprina zeltījums un krāsojums, jāattīra sarkofāga alvas virsma no netīrumu slāņa, bet sarkofāga pamatplakne un dekoratīvie reljefveida rotājumi, kāju un rokturu metāla virsmas - no virsējā oksidācijas produktu slāņa, jānotonē atjaunotās detaļas un oriģinālās virsmas, kā arī jāizlīdzina jauno un autentisko alvas detaļu lodējumu vietu toņi un spīdumus.
Iepirkuma paredzamā līgumcena ir līdz 4000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Savus piedāvājumus pretendenti var iesniegt līdz 23.maijam.
Hercogiene Luīze Šarlote (1617-1676), Brandenburgas markgrāfiene un Kurzemes-Zemgales hercogiene, nākusi no dižciltīgas dzimtas. Viņas tēvs bija Hohencollernu dinastijas Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms, māte – Pfalcas princese, Brandenburgas kūrfirstiene un Prūsijas hercogiene Elizabete Šarlote, skaidro muzejā.
1645.gada 10.oktobrī Luīze Šarlote salaulājās ar Kurzemes hercogu Jēkabu. Sākumā hercogi dzīvoja Kuldīgā, pēc tam pārcēlās uz Mītavu. Luīze Šarlote uzturēja ciešas saites ar hercoga Jēkaba audžumāti hercogieni Elizabeti Magdalēnu un, ietekmējoties no viņas parauga, savās muižās veidoja dārzus un lopkopības saimniecības. Laulībā ar hercogu Jēkabu dzimuši deviņi bērni – pieci dēli un četras meitas, tajā skaitā arī nākamais Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs (1650-1698) un pēdējais Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands (1651-1737).
Pēc nāves hercogiene Luīze Šarlote apglabāta sarkofāgā, kas atrodas Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavā.
Muzeja pārstāvji norāda, ka daudzu gadu laikā muzeja restauratori jau realizējuši apjomīgu kapenēs esošo sarkofāgu sakopšanas un restaurācijas programmu, kuras īstenošanu finansiāli atbalstīja Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi un Valsts kultūrkapitāla fonds, to atjaunošanā tika ieguldīti arī muzeja nopelnītie līdzekļi. Pašlaik restaurēti deviņi sarkofāgi, pārējiem veikta virsmu sakopšana.
Uz sarakstu
