Tiesa noraida bijušās VeA rektores Rēvaldes pieteikumu par viņas atcelšanu no amata
Kā aģentūru LETA informēja tiesā, spriedumā norādīts, ka darbībai rektora amatā ir izteikts uzticības raksturs, līdz ar to Satversmes sapulce, pieņemot lēmumu par rektora atcelšanu no amata, bauda plašu rīcības brīvību.
Pārbaudot, vai Satversmes sapulces pieņemtais lēmums nav patvaļīgs, tiesa secināja, ka Rēvalde zaudēja uzticību, jo apšaubīja Satversmes sapulces un Senāta kompetenci, pauda noraidošu attieksmi pret viņas darbības izvērtēšanu Satversmes sapulces sēdē un nevēlējās Satversmes sapulces pārstāvjiem skaidrot radušās nesaskaņas ar Ventspils pilsētas domi.
Tiesa atzina, ka Rēvalde augstskolas iekšējā pārvaldē nav ievērojusi labas pārvaldības principu, kas pats par sevi ir pietiekams pamats uzticības zaudēšanai un līdz ar to attaisno Rēvaldes atbrīvošanu no rektora amata. Tiesa arī neguva pārliecību par to, ka Satversmes sapulces lēmuma pieņemšana būtu panākta Ventspils pilsētas domes ietekmē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums par Rēvaldes atcelšanu no amata pieņemts Satversmes sapulces rīcības brīvības tvērumā, kā arī tā pieņemšanā nav konstatējami būtiski procesuālie pārkāpumi.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā noformēšanas dienas.
Kā ziņots, VeA Satversmes sapulce pērn 25.maijā lēma par izglītības iestādes rektores Rēvaldes atcelšanu no amata saistībā ar uzticības zaudēšanu. Par VeA rektora vietas izpildītāju valdība pagājušā gada 21.jūnijā apstiprināja augstskolas mācību prorektoru Kārli Krēsliņu. Vēlāk Krēsliņš tika ievēlēts VeA rektora amatā.
Arī Rēvalde pieteicās konkursā uz VeA rektora amatu, bet vēlēšanu dienā savu kandidatūru atsauca, jo esot saņēmusi no tiesas skaidrojumu, ka gadījumā, ja tiesa pieņems viņai pozitīvu lēmumu un atjaunos viņu VeA rektora amatā, jaunievēlētais rektors varot zaudēt ieņemto amatu.
Uz sarakstu
