Tuvāko četru gadu laikā plānots palielināt mediju profesionāļu sociālo nodrošinātību

Kā teica Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, to ir nepieciešams darīt, jo žurnālistu sociālā neaizsargātība apdraud vārda un preses brīvību. Tāpēc žurnālistu sociālās aizsardzības uzlabošana var veicināt preses brīvību.

Lai īstenotu šo ieceri, būs nepieciešams izveidot tādu valsts sociālās apdrošināšanas regulējumu, kas būtu vērsts uz mediju profesionāļu sociālās nodrošinātības paaugstināšanu. Mediju politikas pamatnostādnēs paredzēti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Putnis uzsvēra, ka uzlabota mediju profesionāļu sociālā nodrošinātība un vienlīdzīgāku sociālās nodrošinātības apstākļu radīšana visiem mediju profesionāļiem motivēs viņus turpināt strādāt nozarē, nevis pamest darbu medijos, jo citās nozarēs varētu būt ne tikai augstāks atalgojums, bet arī lielāka sociālā nodrošinātība.

Putnis arī atzīmēja, ka nav pieļaujams, ka no medijiem aiziet spējīgi žurnālisti, jo viņi ir izšķīrušies par labu ģimenes nodrošināšanai, strādājot labāk atalgotos darbos citās nozarēs. Tādā veidā mediju saturs var zaudēt kvalitāti. Tāpat ir jāpalielina sociālā nodrošinātība, lai nav tādas situācijas, ka medijos strādājošs žurnālists ir spiests strādāt vēl citos darbos, lai varētu nodrošināt iztiku ģimenei.

Kā ziņots, pagājušā gada decembra sākumā KM pabeidza izstrādāt "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam", kas paredz veikt būtiskas reformas mediju nozarē jau 2016.gadā.

Pamatnostādņu plānā izvirzīti pieci rīcības virzieni - mediju vides daudzveidība, mediju kvalitāte un atbildīgums, mediju nozares profesionāļu izglītība, mediju pratība un mediju vides drošumspēja. Katram no tiem pakļauti uzdevumi, kurus papildina viens līdz četri plānotie pasākumi jeb aktivitātes uzdevuma realizācijai.

Sagatavotais dokuments paredz nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem. Jau 2016.gadā iecerēts izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz, ka sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie mediji, bet privātie mediji tiek izslēgti no sabiedriskā pasūtījuma saņēmēju loka. Tāpat šogad plānots izveidot Mediju atbalsta fondu, savukārt no 2017.gadā plānota sabiedrisko mediju iziešana no komerciālās reklāmas tirgus, kompensējot sabiedrisko mediju neiegūtos tiešos un netiešos reklāmas ieņēmumus. Šim mērķim ik gadu būtu nepieciešami astoņi miljoni eiro.

Šis ir pirmais mediju politikas pamatnostādņu un rīcības plāna projekts Latvijas vēsturē. Tā izstrāde notika darba grupā, kurā bija pārstāvēti mediju, to organizāciju, akadēmiskās vides un citi nozares pārstāvji.

Uz sarakstu