Valdība akceptē vairākus grozījumus Jūras kodeksā
Valdība otrdien akceptēja grozījumus Jūras kodeksā, kuri paredz izslēgt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos.
Secinot, ka no juridiskās tehnikas viedokļa piemērotāks būtu atbilstošs deleģējums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, veikti grozījumi minētajā likumā, kas spēkā stājās 2015.gada 3.jūnijā.
Tāpat grozījumi paredz svītrot normu par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kuģu reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību, jo šis deleģējums praksē kopš tā pieņemšanas 2005.gadā nav nekad izmantots un valsts nodevas par kuģu reģistrāciju Kuģu reģistrā, pamatojoties uz šo tiesību normu, nav noteiktas.
Grozījumi arī veikti, jo Ārlietu ministrija norādījusi, ka, ievērojot Latvijas nelielo diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu, Jūras kodeksa normas par jūrnieku repatriāciju nav izpildāmas. Norma paredz, ka Latvijas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības konsulārā amatpersona uzrauga, lai kuģa īpašnieks pienācīgi izpildītu repatriāciju pienākumus. Konsulārā amatpersona varētu uzraudzīt, lai kuģa īpašnieks pienācīgi veiktu jūrnieka repatriāciju, tikai atrazdamies attiecīgajā valstī un arī tikai tādā gadījumā, ja tai ir zināma jūrnieka darba līgumā ietvertā informācija. Ievērojot Ārlietu ministrijas ierosinājumus, svītrota esošā redakcija.
Ar likumprojektu jaunā redakcijā tiek precizēta kārtība, kādā tiek atgūti jūrnieka repatriācijai izlietotie valsts budžeta līdzekļi gadījumos, kad kuģa īpašnieks nav ievērojis jūrnieka repatriēšanas pienākumu un jūrnieka repatriāciju ir veikusi Ārlietu ministrija. Ja jūrnieka repatriācija tiks veikta no Latvijas karoga kuģa, tad kuģa īpašnieks atmaksās valsts budžetā repatriācijas izdevumus. Ievērojot, ka Jūras kodekss nosaka Latvijas kuģa īpašnieka pienākumu apdrošināt atbildību attiecībā uz jūrnieku repatriāciju, tad iespējamība, ka jūrnieka repatriāciju būtu jāveic Ārlietu ministrijai, ir neliela, skaidro Satiksmes ministrijā.
Ja jūrnieks būs jārepatriē no ārvalsts karoga kuģa, kura nav starptautiskās konvencijas dalībvalsts, repatriāciju veiks Ārlietu ministrija un izlietotos valsts budžeta līdzekļus no ārvalsts pieprasīs atbilstoši starptautiskajai praksei.
Uz sarakstu
