Valdība atbalsta plānu ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanai

Pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem sacīja, ka pamatnostādņu īstenošanas plāna pieņemšana ir viens no lielajiem darbiem, kas šai valdībai vēl jāpaveic.

Rīcības plānā šim un nākamajam gadam iekļautas aktivitātes, lai turpinātu īstenot pamatnostādnēs noteikto mērķi, proti, veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā un risināt identificētās problēmas. Turpmākajos gados tas būs jāīsteno sadarbībā ar visām ministrijām, iesaistītajām valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām (NVO), plānošanas reģioniem un citiem.

Rīcības plānā paredzēti pasākumi, lai veicinātu ģimenes dibināšanu, atvieglojot laulību noslēgšanas iespējas. Tāpat paredzēts veikt pētījumu par viena vecāka ģimeņu un daudzbērnu ģimeņu situācijas problemātiku un efektīvākiem atbalsta risinājumiem, tostarp augsta nabadzības riska mazināšanai.

Paredzēts arī sekmēt principa "nauda seko bērnam" ieviešanu un publiskā atbalsta sniegšanu pakalpojumu saņēmējiem pie privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ieviest eksperimentālus subsidētus bērnu uzraudzības pakalpojumus Latvijas uzņēmumos nestandarta darba laikā nodarbinātiem vecākiem ar bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem.

Lai palīdzētu ģimenes dzīves plānošanā un bērna ienākšanai ģimenē, iecerēts uzlabot materiālo atbalstu ekonomiski aktīvām ģimenēm. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā plānots izvērtēt atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēru, iespējas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem kompensēt neizmaksātos atvieglojumus un pārskatīt attaisnoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa izdevumu limitu un saturu, tai skaitā par attaisnoto izdevumu paplašināšanu ar maksātāja un viņa ģimenes locekļu izdevumiem par sporta nodarbībām.

Vairāki atbalsta pasākumi iecerēti arī adopcijas veicināšanai. Plānots ieviest apmācību programmu adoptētājiem, lai nākamos vecākus un bērnus sagatavotu adopcijas procesam, kā arī palielināt atbalstu bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs dodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas.

Tāpat iecerēts pilnveidot mājokļa atbalsta sistēmu ģimenēm, balstoties ne tikai uz īpašumtiesībām, bet arī īres dzīvokļu pieejamību. LM mērķu sasniegšanai paredzējusi arī uzlabot pašvaldību bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbinieku zināšanas un prasmes sagatavot bērnus dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes beigām.

Lai atbalstītu vecākus, plānots pārskatīt slimības lapas apmaksas ilgumu slima bērna kopšanas gadījumā, kā arī meklēt finansējumu ģimenes valsts pabalsta apmēra un koeficientu pārskatīšanai. Paredzēts arī samazināt administratīvo slogu personai, kura vēlas piedzīt uzturlīdzekļus un paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanas procesu.

Vienlaikus paredzēts atbalstīt esošās alternatīvās ārpusģimenes aprūpes formas un uzlabot preventīvo atbalstu ģimenei ar bērniem, tādējādi mazinot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaitu. Paredzēts turpināt bērna aprūpes iestāžu reorganizāciju, veidojot iestādes atvērtākas un atbilstošākas sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Kopā ar NVO un plānošanas reģioniem paredzēts sekmēt jauniešu sagatavotību dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes un panākt, ka pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas bērns ir apguvis sociālās prasmes un ir spējīgs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.

LM arī norāda uz nepieciešamību veicināt bērnu dienas aprūpes formu daudzveidību - pašvaldību un privātie bērnudārzi, iestādes, kurās bērni var uzturēties neilgu laiku, aukļu dienests, bērnu pieskatīšana darbavietā.

Uz sarakstu