Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms samazinājies par 8,3%
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms 2010.gada 1.pusgadā salīdzinājumā ar 2009.gada attiecīgo laika periodu ir samazinājies par 4,3%. Kravu apgrozījums Rīgas un Liepājas ostās ir samazinājies par 1,5%, Ventspils ostā par 8,3%, turpretī Latvijas mazajās ostās tas ir pieaudzis par 12,6%.
Jānis Kalniņš, Nordea bankas vietējo korporatīvo klientu daļas vecākais klientu vadītājs:"Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu kritums 2010.gada 1.pusgadā galvenokārt ir saistīta ar to, ka ir sarucis no Latvijas ostām nosūtīto naftas produktu un ogļu apjoms. 2010.gada 1.pusgadā nosūtīto naftas produktu apjoms bija 9,9 milj. tonnas, kas ir par 20,3% mazāk nekā 2009. gada attiecīgajā laika periodā, savukārt nosūtīto ogļu apjoms 2010.gada 1.pusgadā veidoja 7,9 milj. tonnas - par 24,7% mazāk nekā 2009.gada 1.pusgadā. Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi, piemēram, kokmateriāli un minerālmēsli, ir pieauguši.
Pretēji 2009.gadā novērotajam, raksturīgāko Latvijas ostās pārkrauto kravu - naftas produktu un ogļu apgrozījums 2010.gada pirmajā pusē ir samazinājies. Šis kritums skaidrojams ar salīdzinoši nelabvēlīgu cenu konjunktūru šo produktu tirgos, kā arī ar energonesēju pieaugušo pieprasījumu to ieguves valstīs. Piemēram, liela daļa Krievijas Kuzbasa ogļu baseinā iegūto ogļu apjoma tiek realizēta Krievijas iekšējā tirgū. Jāņem vērā, ka 2010.gada 1.pusgadā ir pieaudzis arī Krievijas ogļu eksporta apjoms uz Ķīnu, kas skaidrojums ar izdevīgajām ogļu transporta izmaksām. Paredzam, ka pārkrauto ogļu apjoms Latvijas ostās varētu stabilizēties, pieaugot ogļu pieprasījumam un attiecīgi to cenai, kas ļautu Krievijas ogļu eksportētājiem segt samērā augstās Baltijas virziena transporta izmaksas.
Citu raksturīgāko kravu, piemēram, kokmateriālu un minerālmēslu pārkrauto kravu apjoms caur Latvijas ostām ir pieaudzis. Pārkrauto kokmateriālu kravu apjoms skaidrojams ar Latvijas zāģmateriālu eksporta straujo kāpumu, savukārt ķīmisko beramkravu pārkrauto apjomu pieaugums drīzāk būtu skaidrojums ar kādu atsevišķu lielāku noslēgtu kravu pārkraušanas līgumu 2010.gadam, nevis ar kopēju šo produktu eksporta apjomu pieaugumu no to ieguves valstīm.
Kā pozitīvs signāls uztverams Rīgas ostā izkrauto kravu apjoma pieaugums 2010.gada 1.pusgadā, kas salīdzinājumā ar šo 2009.gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 32,9%. Šis rādītājs lielā mērā skaidrojams ar izkrauto konteineru kravu apjoma pieaugumu Rīgas ostā, ko veicina Baltijas un NVS valstu iekšzemes patēriņa stabilizācija un pieaugums atsevišķās valstīs. Ņemot vērā pozitīvo pieredzi 2009.gadā, interesants virziens, kuru noteikti būtu vērts attīstīt arī 2010.gadā, ir NATO kravu virzība caur Rīgas ostu.
{baneris}
Visi šie faktori liecina par to, ka tranzīta biznesa uzņēmumiem nepieciešams turpināt darbu pie apstrādājamo kravu diversifikācijas, kas varētu kompensēt kritumu stratēģisko kravu - naftas produktu un ogļu apjomos. Kā perspektīvus virzienus noteikti varētu minēt lauksaimniecības produktus, piemēram, graudus un augu eļļas, kā arī metalurģijas nozares produkcijas kravu apjoma īpatsvara palielināšanu.
Nozares spēlētājiem galvenais izaicinājums 2010.gadā būs finansējuma piesaiste jaunu infrastruktūras projektu attīstīšanai, jaunu klientu piesaiste, ņemot vērā Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju reģionā, kā arī saimnieciskās darbības optimizācija," norāda Jānis Kalniņš.
Uz sarakstu
