Liepājas Ziemeļu forti bija daļa no Liepājas centrālā cietokšņa, un tie tika uzcelti laikā no 19. līdz 20. gadsimtam, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumi tika izbūvēti tagadējās Karostas teritorijā, un ārējo nocietinājumu līnija ieskāva visu pilsētu. Tomēr 1908. gadā, nepilnus desmit gadus pēc celtniecības, Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Lai iznīcinātu nocietinājumu, fortifikācijas būves tika divas reizes spridzinātas, taču ne visai veiksmīgi.
Kandavas novada Rūmenē atrodas pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta tapusī Rūmenes muižas kungu māja, kuras celtniecība uzsākta 1876. gadā. Neogotiskā stilā ieturēto Kungu māju sācis būvēt barons Viktors fon Disterloe, bet projektu noslēdza viņa dēls Georgs. Pēc muižas tagadējo īpašnieku iniciatīvas ir izpētīta Rūmenes vēsture un muižas īpašnieku saraksts kopš pirmsākumiem 1437. gadā. Vērienīgā muižas restaurācija un pārbūve saņēmusi Latvijas arhitektūras augstāko apbalvojumu.
Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Ventspils novada Ances pagasta Irbenē, bijušajā Padomju armijas pilsētiņā. Gan visa pilsētiņa – armijas bāze –, gan lokatori reiz bija viens no PSRS laiku slepenākajiem objektiem. Šajā vietā, kur vēl aizvien valda pamestības aura, iespējams izjust padomju savienības laikus vēl šodien. Viens no diviem šeit palikušajiem lokatoriem, ar kuriem tika noklausīti sakari Baltijas jūras reģionā, ir astotais lielākais pasaulē un sniedzas 47 metru augstumā.
Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, zināma arī kā Karostas katedrāle, ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Karostā, Liepājā. Katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā un viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā, ceremonijā piedaloties Krievijas imperatoram Nikolajam II, viņa ģimenes locekļiem un izciliem valstsvīriem.
Aptuveni piecu kilometru attālumā no Kuldīgas, Riežupes dabas parkā Rumbas pagastā atrodas Riežupes smilšu alas, kas ir mākslīgu pazemes alu labirints, turklāt šobrīd garākā alu sistēma Latvijā. Baltajā smilšakmenī izcirstās alas, saskaņā ar 1999. gada mērījumu, kopgarumā sasniedz 351 metru, bet pēc citiem avotiem – 460 metrus. 20. gadsimta pirmajā pusē alu kopgarums bijis ap diviem kilometriem, bet vēl agrāk, iespējams, līdz pat 4,6 kilometriem.
Jaunauces pils jeb kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā ampīra stilā, pateicoties grāfam Karlam Johanam Frīdriham fon Mēdemam. Ēka līdz mūsdienām saglabājusies vien ar nelieliem pārveidojumiem, turklāt tajā joprojām redzama sākotnējā interjera apdare ar vienīgo autentisko klasicisma stila kupola gleznojumu ovālajā zālē. Jaunauces muižas apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Piektdienas, 30.septembra, vakarā ap plkst.19.00 ar mūzikla "O.Henrija Ziemassvētki" izrādi Ventspilī, teātra namā "Jūras vārti", sāksies 11.festivāls "Zelta maska Latvijā", informēja festivāla rīkotāju pārstāve Marina Nasardinova.
Otrdien, 1.novembrī, Ventspilī, Teātra namā "Jūras vārti", Karlīnes ielā 40 notiks Rīgas Cirka viesizrāde "Krāsaino sapņu šovs", pilsētas informācijas portālu Ventspils24.lv informē viesizrādes organizators sia "Baltik Star".
Pirmdien, 12.septembrī, un trešdien, 14.septembrī, plkst.17.30 Ventspils teātra nama "Jūras vārti" telpās kamerkoris "Ventspils" diriģenta Aigara Meri vadībā sāks jaunu dalībnieku uzņemšanu, organizējot noklausīšanos.
Pirmdien, 5.septembrī, Ventspilī notiks šogad dibinātā kamermūzikas ansambļa "Tempus Baltica" koncerti, aģentūru LETA informēja ansambļa dalībnieks Jānis Tretjuks.