Atklās izstādi par latviešu bēgļu gaitām
Pēteris ir dzimis Zviedrijā, jo viņa māte bija gaidībās, kad bēga no Ventspils uz Zviedriju, kur 1944. gada 21. novembrī izkāpa krastā Gotlandē, Slitē: "Es pēc tam piedzimu Upsalā 1945. gada jūlijā. Trimdā bijām ļoti latviski. Mācījos arī latviešu skolā, darbojos skautos, mājās dziedājām latviešu tautasdziesmas, jo mamma Edīte bija laba dziedātāja."
Pēteris ieguvis ekonomista izglītību, apguvis datorzinības, pēc tam – vēsturi, vienmēr pastiprināti interesējoties par latvietību, tostarp Zviedrijas un Latvijas attiecibām pēc Otrā pasaules kara. Pētera rados bija pazīstamais Andrejs Eglītis, tādēļ viņš iesaistījās rakstnieka fondā, bet pirms Latvijas iestāšanas Eiropas Savienībā bijis savienības finansiālais pārstāvis Latvijā. Latvijā Pēteris atgriezies 1976. gadā, tagad viņš dzīvo gan Zviedrijā, gan Latvijā, cieši sadarbojoties ar trimdas latviešiem un padziļināti interesējoties par viņu dzīvesstāstiem.
Māra ir dzimusi Rīgā, bet 1944. gadā bēgļu gaitās nonāca Vācijā, savukārt viņas tēvs, izdevuma "Tēvija" redaktors, izkāpa Gotlandes krastos. Ģimene atkals satikās Zviedrijā. Šajā valstī Māra studēja, iegūstot psiholoģes kvalifikāciju un strādājot valsts iestādēs. "Mēs, Zviedrijas latvieši, jau kā bērni sapratām, ka mūsu uzdevums un mērķis ir saglabāt latvietību un panākt Latvijas neatkarības atjaunošanu. Dzīvojām "mazā Latvijā " Zviedrijā. Es darbojos dažādās latviešu organizācijās: Zviedrijas Latviešu apvienībā, Zviedru latviešu biedrībā, arī "Palīdzību Baltijai", LNNK Zviedrijas nodaļā un baltiešu Helsinku grupā Stokholmā. Kopš 1993.gada esmu Andreja Eglīša Latviešu nacionālā fondā valdē," stāsta Māra, kura, tāpat, kā Pēteris, pusi sava laika pavada Latvijā, otru pusi – Zviedrijā.
Uz sarakstu
