Atmežošana nav process, kas kaitē videi un ilgtspējai 

Mežizstrāde šodien ir ne tikai kokmateriālu iegūšana, bet arī rūpīga mežu kopšana un atjaunošana. Slimu un novecojušu koku izciršana ļauj jaunajiem, spēcīgajiem kokiem attīstīties, tādējādi veicinot veselīga un kvalitatīva meža izveidi. Pēc katra izcirstā meža vietā tiek iestādīti jauni koki, un šis process ir stingri regulēts ar normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Atmežošana jeb meža zemes lietošanas maiņa ir specifiska mežsaimniecības joma, kas ietver zemju īpašnieku lēmumu pārveidot meža teritoriju, piemēram, mājas būvniecībai, pagalma vai dārza ierīkošanai. Šis process nav nekas jauns – arī mūsu senči līda līdumus un apstrādāja zemes, veicot meža zemes transformāciju, lai nodrošinātu sev platības dzīvošanai un lauksaimniecībai. Mūsdienās atmežošanas procesus regulē likumi, kas paredz kompensēt izcirsto mežu ar jaunu meža izveidi citviet. Tādējādi atmežošana nav videi kaitīgs process, ja tā tiek veikta pārdomāti un saskaņā ar ilgtspējības principiem. Meža nozare ne tikai saglabā, bet arī veicina dabas resursu atjaunošanu, nodrošinot līdzsvaru starp cilvēka vajadzībām un vides aizsardzību.

Atmežošanas birokrātiskais process un tā izaicinājumi

No malas šķiet, ka atmežošana ir ļoti vienkāršs process – atliek vien iegādāties zemi un sākt stādīt jaunu mežu. Patiesībā atmežošanas process sākas krietni vien agrāk, pirms zemē tiek iestādīts pirmais stāds, turklāt birokrātiskās prasības ir ļoti laikietilpīgas un prasa gan zināšanas, gan pieredzi. Atmežošanas procesā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir piemērotas zemes atrašana, kur veikt jauna meža stādīšanu. Lai izveidotu jaunu mežu, nepieciešamas piemērotas teritorijas, taču tās atrast nav vienkārši, jo daudzu reģionu teritorijas plānojumi priekšroku dod lauksaimniecības zemēm. Pirms apmežošanas darbu uzsākšanas nepieciešams iegūt pašvaldības atļauju, kurā atrodas konkrētā zeme. Dažos reģionos ir nepieciešama arī blakus esošo īpašnieku rakstiska piekrišana. Pat ja teritorijas plānojums ļauj apmežošanu, jāpārliecinās, vai zeme nav reģistrēta kā īpašs biotops, kas var liegt meža stādīšanu. Ja zeme ir meliorēta, nepieciešams saskaņojums no Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas. Arī lauksaimniecības zemes iegāde ir sarežģīta, jo atbilstoši noteikumiem priekšroka tās iegādei tiek dota lauksaimniekiem. ALTUM regulējums prasa ievērot šos nosacījumus, radot papildu šķēršļus apmežošanas plānu īstenošanā. 

Lielākais izaicinājums – stādījumu saglabāšana

Kad birokrātiskie jautājumi ir atrisināti, sākas praktiskā atmežošanas daļa – meža stādīšana. Meža stādīšana ir laikietilpīgs process, kas prasa rūpīgu plānošanu. Nepieciešams iegādāties kvalitatīvus stādus, sagatavot augsni un organizēt darbus, jo stādīšana ir iespējama tikai noteiktā sezonā – no pavasara līdz rudenim. Lai gan stādīšana ir ātrākais un, šķietami, vienkāršākais posms visā procesā, lielākie izaicinājumi sākas pēc tam – saglabāt stādījumus un nodrošināt to veiksmīgu augšanu. Jaunaudžu kopšana ir ilgtermiņa process, kas prasa ievērojamus finanšu un darbaspēka resursus. Stādījumus apdraud dabas stihijas, piemēram, ilgstoši sausuma periodi vai pārmērīgas lietavas, kas var radīt bojājumus jaunaudzēm. Meža zvēri, īpaši ziemas mēnešos, mēdz izpostīt jaunos stādus, tādēļ nereti ir nepieciešams izmantot aizsarglīdzekļus vai veikt stādījumu atjaunošanu, piestādot jaunus kokus bojāto vietā. Vēl viens būtisks izaicinājums ir zālāju un krūmu konkurence pirmajos stāda augšanas gados, jo tie var nomākt jaunus kociņus un kavēt to augšanu. Lai to novērstu, nepieciešama regulāra zāles un krūmu pļaušana.

Atmežošana prasa ne tikai zināšanas un pieredzi, bet arī pacietību un rūpes. Ja plāno atmežot meža zemi, uzticies SIA Inko Lukss! Mūsu pieredze un zināšanas garantē, ka atmežošanas process noritēs raiti, efektīvi un bez liekiem vai neparedzētiem izdevumiem.

Uz sarakstu