EK izsaka "Gazprom" iebildumus par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu
Pamatojoties uz izmeklēšanu, EK pauž uzskatu, ka "Gazprom" pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis "Gazprom" atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas, pieļauj EK.
Iespējams, ka uzņēmums "Gazprom" arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru, uzsver EK.
ES komisāre Margrēte Vestagere, kura atbild par konkurences politiku, skaidroja, ka gāze ikdienā ir vitāli svarīgs resurss. "Mēs to izmantojam apkurei, ēdiena gatavošanai un elektroenerģijas ražošanai. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt godīgu konkurenci Eiropas gāzes tirgos. Visiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas tirgū - neatkarīgi no tā, vai tie ir Eiropas uzņēmumi vai nē, - ir jāspēlē pēc ES noteikumiem," paziņoja Vestagere, piebilstot, ka viņu uztrauc tas, ka "Gazprom" pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli ES gāzes tirgos.
"Uzskatām, ka uzņēmums, iespējams, ir radījis mākslīgus šķēršļus gāzes plūsmai no atsevišķām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm uz citām, kavējot pārrobežu konkurenci. Turklāt valstu gāzes tirgu sadale ļāva uzņēmumam "Gazprom" noteikt cenas, kuras mēs šajā posmā uzskatām par netaisnīgām. Ja mūsu bažas apstiprināsies, "Gazprom" būtu jārēķinās ar savas rīcības tiesiskajām sekām," uzsvēra Vestagere.
Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, "Gazprom" rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutvārdu uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. EK jau paziņojusi, ka pilnībā ievēros "Gazprom" aizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana neskars izmeklēšanas galarezultātu.
"Gazprom" ir galvenais gāzes piegādātājs vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. EK sākotnējais uzskats, pamatojoties uz tās veikto izmeklēšanu, ir tāds, ka "Gazprom" kavē konkurenci gāzes piegādes tirgos astoņās dalībvalstīs - Bulgārijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. EK ir konstatējusi, ka iepriekš minētajos gāzes piegādes tirgos "Gazprom" īsteno vispārēju ļaunprātīgas izmantošanas stratēģiju.
EK norādījusi, ka savos piegādes līgumos ar vairumtirgotājiem un ar dažiem rūpnieciskajiem patērētājiem minētajās valstīs "Gazprom" nosaka teritoriālus ierobežojumus, kas iekļauj eksporta aizliegumus un noteikumus, paredzot, ka nopirktā gāze jāizmanto kādā īpašā teritorijā. Uzņēmums "Gazprom" ir piemērojis arī citus pasākumus, kas traucē pārrobežu gāzes plūsmu, piemēram, liekot vairumtirgotājiem iegūt "Gazprom" piekrišanu gāzes eksportēšanai un atsevišķos gadījumos atsakoties mainīt atrašanās vietu gāzes piegādei. Tāpat EK uzskata, ka šie pasākumi ir šķērslis brīvai gāzes tirdzniecībai Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).
EK arī uzskata, ka minētie teritoriālie ierobežojumi var izraisīt augstākas gāzes cenas un piecās dalībvalstīs - Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā - ļauj "Gazprom" turpināt netaisnīgu cenu noteikšanas politiku, nosakot vairumtirgotājiem tādas cenas, kas ir ievērojami augstākas salīdzinājumā ar "Gazprom" izmaksām vai etaloncenām. Šīs netaisnīgās cenas daļēji radušās no "Gazprom" cenu formulām, saskaņā ar kurām gāzes cenas piegādes līgumos indeksē, pamatojoties uz naftas produktu groza cenām, un minētās formulas uzņēmumam "Gazprom" rada nepamatotas priekšrocības pār uzņēmuma klientiem.
Tāpat EK pieļauj, ka uzņēmums "Gazprom" palielina savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi Bulgārijai un Polijai atkarīgu no gatavības uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru. Piemēram, gāzes piegādes nosacījums bija gatavība veikt ieguldījumus cauruļvada projektā, ko virza "Gazprom", vai pieņemt "Gazprom" kontroles nostiprināšanu pār cauruļvadu.
Komisijas pagaidu konstatējumi ir, ka šāda prakse ir uzskatāma par "Gazprom" dominējošā stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir aizliegts. Šāda rīcība, ja apstiprināsies, kavē gāzes pārrobežu tirdzniecību vienotajā tirgū, tādējādi samazinot dabasgāzes tirgu likviditāti un efektivitāti. Tāpat tā rada mākslīgus šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm un izraisa cenu paaugstināšanos, norādījusi EK.
EK formālu procedūru pret "Gazprom" sāka 2012.gada 31.augustā. "Gazprom" ir galvenais dabas gāzes piegādātājs visās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, lielākajā daļā valstu uzņēmuma tirgus daļām ievērojami pārsniedzot 50% un dažās valstīs pat sasniedzot 100%.
Uz sarakstu
