Elektroiekrāvēju akumulatori. Kurš ir ekonomiski izdevīgākais?

Svina–skābes vilkmes akumulatori 

Svina–skābes akumulatorus jeb klasiskos akumulatorus 1859. gadā izgudroja franču fiziķis Gastons Plantē. Iekraušanas tehnikā tos lieto, sākot no 20. gadsimta sākuma. 

Mūsdienu svina–skābes akumulatora darbības princips ir tas pats, kas pirms 50 vai 100 gadiem, taču tehnoloģija ir noslīpēta gandrīz līdz ideālam. Atšķirībā no automašīnu akumulatoriem iekrāvējiem un citai ar elektromotoru darbināmai profesionālajai tehnikai tiek izmantots paveids, ko sauc par vilkmes akumulatoriem, pateicoties to spējai ilgstoši darbināt smagi noslogotas tehnikas elektromotorus.

Svina–skābes akumulatori ir lieli un smagi, un tiem ir nepieciešama ventilējama uzlādes telpa, kā arī jāveic periodiska ūdens uzpilde. Ir arī svarīgi ievērot uzlādes–izlādes ciklus, lai akumulators nezaudē savu kapacitāti pirms laika. 

Nelielām slodzēm un darbam vienā maiņā tiek izmantots viens akumulators, un tehnika ar vienu uzlādi var strādāt vairākas dienas. Šajā gadījumā svina–skābes akumulatori ir izdevīgāki. 

Ja noliktava strādā vairākās maiņās, tad bieži vienam iekrāvējam izmanto vairākus akumulatorus, un, kamēr viens akumulators darbina iekrāvēju, otrs ir uzlādes procesā. Šādā darba organizācijā katras maiņas sākumā iekrāvējam tiek uzlikts uzlādēts akumulators, lai būtu pārliecība, ka tas izturēs visu maiņu bez jaunas uzlādes. Ja darbs notiek trijās 8-stundu maiņās, uz vienu iekrāvēju ir vajadzīgi trīs akumulatori, kā arī pietiekami daudz vietas to uzlādei un darbinieki, kuri tos uzliek un noņem no uzlādes.

Šādā aktīvā darba procesā svina–skābes akumulatoru lietošana ir mazāk izdevīga, jo nepieciešams iegadāties vairākus akumulatorus.

Litija–jonu akumulatori

Litija–jonu akumulatori ir daudz jaunāka tehnoloģija. Elektrodu interkalācijas principu 1970. gados atklāja un pirmo litija–jonu akumulatoru izgudroja Stenlijs Vitingems (M. Stanley Whittingham). Tomēr pagāja vairāk nekā divdesmit gadu tehnoloģijas attīstībai un pilnveidošanai, līdz 1991. gadā SONY palaida ražošanā un komercijā pirmos plaši izmantojamos litija–jonu akumulatorus, kuru galvenā priekšrocība ir to īsais uzlādes laiks.  

Neskatoties uz to, ka šo akumulatoru iegādes cena ir daudz lielāka, daudzos lietojuma scenārijos lietotājs vēlāk ietaupa akumulatoru uzturēšanai un apkalpošanai, kuras ir ievērojami mazākas nekā svina-skābes akumulatoriem un arī kalpošanas laiks ir ilgāks. 

Iekrāvēji, kuri darbojas uz litija-jonu akumulatoriem, ir izveidoti tā, lai akumulatoru nevajadzētu izņemt no iekrāvēja. Pateicoties šo akumulatoru spējai uzņemt lielu enerģijas daudzumu īsā laikā, akumulatoru var uzlādēt jebkurā brīdī un ik pa laikam (pusdienas pārtraukums, tekošie pārtraukumi, kad operators apstājas un dara citus darbus un tml.). Litija–jonu akumulatoru pilnībā var uzlādēt 1–2 stundās, un nav īpaši jāievēro uzlādes-izlādes cikls, jo baterijas darbības mūžs no tā nesamazinās.   

Pateicoties šīm īpašībām, tehnikai var izmantot akumulatorus ar mazāku kapacitāti, salīdzinot ar svina–skābes akumulatoriem. Piemēram, ja viena izmēra iekrāvējā izmanto 600 Ah (ampērstundas) svina–skābes akumulatoru, litija–jonu akumulators var būt tikai ar 200 Ah kapacitāti. Taču šajā gadījumā noliktavas darbiniekiem ir jāatceras, ka akumulatoru laiku pa laikam ir jāuzlādē pilnībā, tam atvēlot pietiekami daudz laika. Situācija ir līdzīga kā ar mobilajiem telefoniem – ja telefona akumulators “netur” visu dienu, to uzlādē ik pa laikam, kad tam ir brīdis. Svarīgi arī, ka litija–jonu akumulatori neizdala bīstamas gāzes, tāpēc tām nav vajadzīga atsevišķa uzlādes telpa un ventilācija. Tādēļ litija–jonu akumulatori kopumā ir izdevīgāki aktīvākam darbam, it īpaši, ja darbs ir organizēts vairākās maiņās. 

Piezīme par citām akumulatoru tehnoloģijām

Pastāv arī citas iekraušanas tehnikā izmantojamās akumulatoru tehnoloģijas, tādas kā niķeļa–kadmija akumulatori vai uz nātrija bāzēti akumulatori, tomēr tie nav guvuši lietotāju uzticību un netiek plaši izmantoti.

Cik ilgi kalpos?

Līdz brīdim, kad akumulatora kapacitāte samazinās līdz 80% no sākotnējās, litija–jonu akumulatori parasti kalpo 3000–5000 uzlādes–izlādes ciklu, un tiem ir vajadzīga ievērojami mazāka apkalpošana. Attiecīgi, svina–skābes akumulatori kalpo vidēji 1000–1500 uzlādes ciklu, kas ir vismaz 2 reizes mazāk, un tiem ir nepieciešama periodiska ūdens uzpilde, lai pasargātu svina plātnes no sulfatācijas. Taču jānorāda, ka akumulatorus var lietot arī tad, ja kapacitāte tiem ir vēl zemāka. 

Kurš risinājums ir ekonomiski izdevīgākais jūsu darba apstākļiem?

Ekonomiski izdevīgāko risinājumu jāvērtē kompleksi, iekļaujot gan iegādes, gan nomaiņas, gan arī ar apkalpošanu un uzturēšanu saistītās izmaksas. Ja darbība ir aktīva, jāņem vērā arī iespējamās dīkstāves izmaksas.

Ja noliktava strādā vienā maiņā un ir mazs iekrāvēju skaits, daudz vietas uzlādes telpai, svina–skābes vilces akumulatoru lietošana ir izdevīgāka.

Ja darbs ir vairākās maiņās un ir lielāks iekrāvēju parks, nav piemērotas uzlādes telpas un nav cilvēkresursu akumulatoru uzturēšanai, litija–jonu akumulatori būs izdevīgāks risinājums. 

Tomēr katra situācija var ietvert kādas nianses, tādēļ lūdzam sazināties ar mūsu speciālistiem, lai noskaidrotu, kurš no risinājumiem būtu visizdevīgākais tieši jūsu situācijā. 

Tālrunis +371 67609662

E-pasts: tirdznieciba@laadur.lv

https://www.laadur.lv/kontakti/adrese/

Uz sarakstu