Lembergs: Valdības stabilitātes vārdā tiek virzīti apšaubāmi grozījumi Izglītības likumā
Viņaprāt nav pierādījumu, ka tas spēs nodrošināt labāku izglītības kvalitāti.
"Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka, jo vairāk bērnu klasē un vairāk skolēnu skolā, jo kvalitatīvāka izglītība. Ja klasē ir 15 bērni uz skolotāju, tad tā izglītība ir ļoti slikta, [..], bet, ja klasē ir 35 bērni, tad tā ir izcila izglītība, jo skolēnus retāk izsauc, ir mazāk kontaktu ar skolnieku. Tas nodrošina vienkārši izcilus mācību rezultātus, izcilu izglītības kvalitāti! Tāda ir tā galvenā doma, un tāpēc visi ir jāsadzen lielās skolās, lielās klasēs," par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītajiem likuma grozījumiem ironizēja Lembergs.
Pēc Ventspils mēra domām, IZM, aizbildinoties ar apšaubāmiem argumentiem par izglītības kvalitātes uzlabošanu, cer atrisināt pedagogu atalgojuma problēmu. "Tā vietā, lai piešķirtu pedagogu darba algas fondu pienācīgā apmērā, nolēmuši vienkārši mehāniski palielināt skolēnu skaitu skolās. Līdz ar to uz vienu skolotāju ir lielāks skolēnu skaits, un, tā kā nauda seko skolēnam, būs lielāka alga. Tas ir viss stāsts," savu redzējumu pauda Lembergs.
Ventspils mērs arī norādīja, ka, ievērojot pašreizējo sanitāro normu, ka, rēķinot uz vienu skolēnu, mācību telpā jābūt diviem kvadrātmetriem, lielākā daļa skolu, nepārkāpjot šo normu, nemaz nedrīkstētu veidot vidusskolas klases ar vidēji 25 skolēniem, kā to iecerējusi IZM. Vidusskolā parasti vērojams skolēnu atbirums – līdz ar to, lai katrā vidusskolas klasē būtu vidēji 25 skolēni, 10.klasē būtu jāuzņem 28 vai 29 skolēni.
"Jautājums, vai skolu izmēri ir atbilstoši, lai klasē varētu mācīties tik daudz skolēnu?" turpināja Lembergs. Ventspilī no astoņām vispārizglītojošajām skolām tikai 6.vidusskola, kas uzbūvēta 1983.gadā, varētu nodrošināt tik lielu skolēnu skaitu klasē, nepārkāpjot sanitārās normas. "Pēc sanitārajām normām nevienā citā skolā vairāk par 24 skolēniem klasē mācīties nedrīkst. Līdzīgi ir visā Latvijā, jo tās ir tipveida skolas," norādīja Lembergs.
Ja izglītības iestāde nespēj izpildīt sanitāro normu par minimālo platību uz vienu skolēnu klasē, tad šādu skolu nedrīkst akreditēt - citiem vārdiem, skola ir slēdzama, akcentēja Lembergs, lēšot, ka tādā gadījumā būtu slēdzamas pat 80% no visām Latvijas skolām. Lai arī pašreiz tiekot apsvērts, vai sanitāro normu prasības nesamazināt no diviem līdz pusotram kvadrātmetram uz vienu skolēnu klasē. Pēc Lemberga domām, tās būtu nepamatotas izmaiņas un atgriešanās pie padomju laiku normām. Ventspils mērs izpētījis Lielbritānijas un Somijas pieredzi. Šo valstu skolās uz vienu skolēnu klasē tiekot nodrošināti divi, bet vidusskolās – pat trīs kvadrātmetri.
"Ir liela plēšanās, un jautājums ir tāds, vai netiks gāzta [Māra] Kučinska (ZZS) valdība, ja tā nepiekrīt, ka ir ļoti lielas klases un ļoti lielas skolas, kas nebūt negarantē kvalitatīvu izglītību. Šāda nostāja, nevis Solvitas Āboltiņas izslēgšana [no "Vienotības"], reāli apdraud valdības stabilitāti," brīdināja Lembergs.
IZM, virzot šos grozījumus, balstās uz pētījumu "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā", taču Lembergs skeptiski vērtē pētījuma secinājumus. Viņš uzskata, ka tie ir mehāniski, skolu tīkls tiek skatīts atrauti no visas infrastruktūras.
"Visbeidzot, ir likumiskā puse. Vispārējā izglītība ir pašvaldības autonoma funkcija, un tā nav valsts daļa, cik skolēnu ir klasē vai cik skolēnu skolā. Valstij jāfinansē pedagogi, un ar to lai tā arī nodarbojas. Savukārt, cik liela būs skola un cik būs skolēnu klasē, tā ir pašvaldības darīšana. Ja grib kaut ko optimizēt, ir tikai viens ceļš - nevis administratīvi birokrātiskais, bet gan kliņģera princips. To vajag stimulēt, pie tam ne tikai samaksājot kaut ko, bet stimulēt plašā nozīmē," sacīja Lembergs.
Ventspils mērs skeptiski vērtēja arī pētījumā analizēto izglītības kvalitāti konkrētās skolās. "Tiek apgalvots, ka kādās skolās esot slikta izglītība un ka, likvidējot šīs skolas, bērni automātiski nokļūs mācību iestādē ar labu izglītību. Es atļaušos to apšaubīt, pie tam – kam jākontrolē skolu akreditācijas noteikumu ievēršana? Izglītības un zinātnes ministrijai!" norādīja Lembergs.
"Tā vietā, lai IZM nodarbotos, ar to, ar ko viņiem jānodarbojas pēc likuma, viņi lien pašvaldības dārziņā, it kā nebūtu ko darīt, un ar vienu lineālu mēra visu Latviju. Es mēģinu aģitēt, ka tā ir muļķība un ka to darīt nevajag, bet man saka, ka tas jādara valdības stabiltātes vārdā, citādi [Kārlis] Šadurskis (V) "noleks" no [izglītības un zinātnes] ministra amata," rezumēja Lembergs.
Uz sarakstu
