Obligāta atbildības apdrošināšana arī būvspeciālistiem likvidēs "pelēko zonu"
Jaunajos noteikumos ir paaugstināti minimālie atbildības limiti, tomēr tie atšķirsies dažādu grupu būvēm. Būtisks jaunums ir apdrošināšanas perioda pagarināšana - apdrošināšanas periodā tiks iekļauts arī garantijas laiks. Tomēr minimālie limiti joprojām ir samērā zemi, savukārt apdrošināšanas tarifi nav pietiekami augsti, tādēļ polišu sadārdzinājums būs neliels, prognozē speciālisti.
Jauno prasību dēļ civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segmentā biznesa pieaugums prognozējams 10-15% robežās, taču šim apdrošināšanas veidam ir salīdzinoši neliels īpatsvars kopējā apdrošināšanas produktu portfelī, tādējādi kopējo apdrošināšanas biznesa apjomu šis pieaugums īpaši neiespaidos. Klientu skaits gan pieaugs, jo pie apdrošinātājiem vērsīsies būvniecības procesā iesaistītie, kas līdz šim vispār nav apdrošinājušies, piemēram, būvspeciālisti, kas specializējās mazo un vidējo projektu būvniecībā.
Kādas izmaiņas apdrošināšanas jomā nesīs jaunais Būvniecības likums un saistītie noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu?
I.Grundmane: Būvniecības procesā civiltiesiskās atbildības jomā līdz šim bija nosegta tikai daļa jomas, proti, obligātā civiltiesiskā atbildība būvuzņēmējiem jeb būvdarbu veicējiem. Viņu atbildība par iespējamiem zaudējumiem, kas var tikt nodarīti trešajām personām, bija jāapdrošina obligāti.
Notiekot negadījumam, civiltiesiskajā atbildībā tiek skatīta cēloņsakarība starp apdrošinātās personas darbību vai bezdarbību un zaudējumiem, un vainu. Tiek vērtēts, vai vainīgs ir būvnieks vai kāda cita persona, kas iesaistīta būvniecības procesā. Tas nedarbojās gadījumos, ja negadījumā netika konstatēta būvnieka vainas, bet kļūda bija projektēšanas vai inženierizpētes procesā, kur šiem būvniecības procesa dalībniekiem līdz šim obligātās apdrošināšanas nebija. Attiecībā uz projektētājiem, inženieriem un citiem būvspeciālstiem līdz šim darbojās brīvprātības princips, un daļa šo speciālistu paši arī apdrošinājās, īpaši tie, kas strādāja lielos projektos vai starptautiskos projektos. Tomēr daļa neapdrošinājās. Līdz ar to, ja negadījumā par vainīgo tiek atzīts neapdrošināts projektētājs vai cits speciālists, pret viņu varētu vērsties civiltiesiskā kārtā. Tomēr, ja zaudējumi ir lieli, diez vai pats projektētājs varēs tos atlīdzināt, tad iespējama maksātnespēja un rezultātā nebūs, pie kā vērsties. Līdz ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem šī problēma tiek atrisināta un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana attieksies uz visiem būvniecības procesa dalībniekiem - projektētājiem, inženieriem, būvekspertiem, būvdarbu vadītājiem un pārējiem.
Jaunajos noteikumos ir izmaiņas arī attiecībā uz limitu definēšanu - tiek noteikti atšķirīgi limiti pirmās, otrās un trešās grupas būvēm, kas ir būtiski, jo limits ir viens no apdrošināšanas cenu ietekmējošiem parametriem. Jaunā kārtība neuzliks pārāk lielu slogu projektētājiem, inženieriem, būvdarbu veicējiem.
Lai arī jaunajos noteikumos limits ir paaugstināts, salīdzinot ar līdzšinējo kārtību tas nav būtisks. Līdz šim būvdarbu veicējiem bija iespēja noslēgt līgumu uz gadu par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visos tā būvobjektos, un apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits bija 10% no kopējā gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 50000 lati jeb 71140 eiro. Tagad šī summa būs 150000 eiro. Starpība nav milzīga, tā neveido pārāk lielu slogu.
Kādus limitus līdz šim izvēlējās būvdarbu veicēji, kam civiltiesiskās atbildības apdrošināšana bija obligāta, un tie, kas varēja apdrošināt civiltiesisko atbildību brīvprātīgi? Cik liela bija interese par brīvprātīgo apdrošināšanu?
I.Grundmane: Būvdarbu veicēji lielākoties iegādājās apdrošināšanu konkrētam būvobjektam, kur minimālais atbildības limits ir 10% apmērā no līguma summas, vai slēdza līgumu par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu uz gadu visos būvniecības veicēja būvobjektos ar minimālo atbildības limitu ne mazāk kā 50 000 latu vai 71 144 eiro. Galvenokārt tika slēgti šādi līgumi, tomēr pie lielākiem vai starptautiski finansētiem projektiem tiek prasīti lielāki limiti, kas vidēji ir ap 70000-100000 eiro, lielākos projektos arī viens līdz trīs miljoni eiro, bet atsevišķos gadījumos pat pieci, desmit miljoni eiro.
Savukārt būvspeciālistiem, kuriem līdz šim civiltiesiskās atbildības apdrošināšana bija brīvprātīga, bija divējāda situācija. Daļa, kas izprata nepieciešamību apdrošināt atbildību, apdrošinājās brīvprātīgi. Piemēram, arhitektu biroji, kas strādā arī ārvalstīs un ir saskārušies ar obligātām apdrošināšanas prasībām citās valstīs, gadu no gada slēdz šādus līgumus. Otra daļa bija tie, kuriem pasūtītājs bija izvirzījis prasību apdrošināt atbildību, lai varētu startēt konkursā. Tādos gadījumos bija noteikts, ka atbildības limitam vajadzēja būt vidēji apmēram 10% no līguma summas. Tātad summas izrietēja no tā, cik lielā projektā iesaistījās arhitekts. Vidēji šīs summas bija ap 70 000 –100 000 eiro.
Vai arhitekti arī ir iekļauti jaunajos noteikumos?
I.Grundmane: Jā, noteikumos minēta projektēšana un ar to saistītie pakalpojumi, zem tā ietilpst arī arhitekti un inženieri. Tāpat ir arī noteikta apdrošināšana projektēšanai un ar to saistīto pakalpojumu sniedzējiem.
Arī apdrošinātājiem jaunums būs būvdarbu vadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Būvekspertu atbildības apdrošināšanas gadījumi iepriekš laiku pa laikam parādījās, bet līdz šim nebija pieprasīta būvdarbu vadītāju atbildības apdrošināšana, šādi gadījumi bija ļoti reti. Pašlaik vēl jāizprot būvdarbu vadītāju atbildības robežas - par ko atbild būvdarbu vadītājs, būvspeciālisti un par ko būvdarbu veicējs.
R.Heniņš: Tas ir aktuāli, jo polises var būt pie dažādiem apdrošinātājiem. Arī viena apdrošinātāja gadījumā atbildības robežas nav mazsvarīgas, tomēr, ja vairāki apdrošināšanas produkti tiek pirkti dažādās vietās, tad ir būtiski, kur sākas un kur beidzas viena apdrošinātāja atbildība. Protams, tas ir laika jautājums, ko papildinās pieredze. Tas parādīs, kā normatīvā bāze spēj noteikt un aprakstīt kārtību, cik precīzi būs iespējams noteikt vainu un ko izmantos kā argumentāciju iesaistīto pušu vainas noteikšanai. Lieli negadījumi notiek reti, tomēr tie rada precedentus, no kuriem gan būvniecības nozare, gan apdrošinātāji mācās un analizē, kā attīstīt produktus, procedūras un, cerams, arī normatīvos aktus.
Šis ir komplekss un specifisks produkts, kā spējat izvērtēt un izcenot produktus?
I.Grundmane: Precedentu ir maz, tāpēc izcenošana zināmā mērā balstās uz starptautiskā tirgus pieredzi. Tomēr apmēram piecpadsmit gadus Latvijā ir pieejama profesionālā atbildība, un arī tas ir devis spēju to analizēt un izcenot. No atlīdzību gadījumiem šajā jomā arī var smelties pieredzi un saprast, kam jāpievērš uzmanība, produktu veidojot.
Vēl viens būtisks jaunums jaunajos normatīvos ir izmaiņas apdrošināšanas perioda noteikšanā. Jaunajos noteikumos ir strikti noteikts, ka apdrošināšanas periodā būvdarbu veicējiem ir jāiekļauj gan būvniecības process, gan garantijas laiks. Būvspeciālistiem noteikts arī apdrošināšanas periods, piemēram, būvprojekta ekspertīzes vadītājam apdrošināšanas līgumam jābūt uz būvdarbu un garantijas laiku. Apdrošināšanā mēdz teikt, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir bizness ar garu asti, un šajā gadījumā redzam, ka aste paliek daudz garāka.
Cik ilgs ir garantijas periods?
I.Grundmane: Tie ir pieci gadi. Tātad apdrošinātājam astes "būs lielas. Piemēram, būvdarbu veicējs divus gadus būvē objektu, un pēc tam būvētājam saskaņā ar līgumu var būt piecu gadu garantijas periods, tātad kopā tie ir jau septiņi gadi. Likums par apdrošināšanas līgumu liedz polisi noslēgt uz ilgāk nekā piecu gadu periodu. Tas nozīmē, ka ir piecu gadu apdrošināšanas periods un pēc tam būvdarbu veicējam jāatgriežas un jāpiepērk klāt vēl papildu divi gadi.
R.Heniņš: Arī tas papildus veido riska cenu, ko apdrošinātājs ietvers produktā.
Kopumā atzinīgi vērtējam atbildības limitu pieaugumu, kas, visticamāk, nākotnē turpinās augt. Jaunajos Ministru kabineta noteikumos būvēm ir noteiktas trīs kategorijas. Pirmās kategorijas būvēm noteiktais 15 000 eiro limits tomēr ir mazs. Latvijā cilvēka veselības un pabalstu izmaksas aug, tādēļ šāda summa ir stipri par maz, ja, piemēram, cieš ģimenes apgādnieks.
I.Grundmane: Diskutējot par jaunajiem noteikumiem, atsevišķu nozaru pārstāvji iebilda pret atbildības minimālo limitu noteikšanu. Bija priekšlikums noteikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par obligātu, nenosakot jebkādas limitu robežas un minimumus. Tomēr rezultātā tika izvēlēts loģisks risinājums, nosakot minimumu.
R.Heniņš: Pozitīvi vērtējams fakts, ka tiek veidota un sakārtota sistēma. Vēlāk, iespējams, radīsies nepieciešamība celt limitus. Mūsuprāt, pat Latvijas apstākļos minimālajiem limitiem būtu jābūt lielākiem visām būvju kategorijām. Tiem nav jābūt miljoniem, kā tas ir Rietumeiropā, kur limits zem miljona eiro nav vērā ņemams. Protams, Rietumeiropā arī polišu cenas būtiski atšķiras, kā arī ir cita izpratne par risku vadību.
Tomēr limiti kādā biznesa daļā tāpat augs neatkarīgi no tā, kas ir definēts kā minimums. Arī pēc traģēdijas Zolitūdē jūtam lielāku interesi par polisēs ietvertajiem limitiem, jo ikvienam ir vēlme pasargāt sevi no negaidītām situācijām. Daudzi uzņēmumi jau tagad brīvprātīgi ceļ limitus, vērtē, vai ar polisē ietverto būtu pietiekami, ja nāktos nosegt radītos zaudējumus. Uz precedentu bāzes limiti aug brīvprātīgi. Taču likumi ir tāpēc, lai aizsargātu iedzīvotājus, trešās personas, kuras netīšām nokļuvušas kādā situācijā un cietušas. Viņiem būtu vajadzīga lielāka minimālā aizsardzība. Limitu celšana ir laika jautājums, un turpmākajos desmit gados tie, visticamāk, pietuvosies Eiropas izpratnei par limitiem.
Ekonomikas ministrija norādījusi, ka Latvijā limiti būs līdzvērtīgi kā Lietuvā un Igaunijā.
I.Grundmane: Igaunijā būvspeciālistiem nav obligātās apdrošināšanas, bet Lietuvā tā ir obligāta, un tur limits ir 230 000 eiro. Tātad limiti ir ļoti tuvu, nedaudz esam spēruši soli viņu virzienā.
Domājat, ka reālie zaudējumi var būt miljonos mērāmi?
R.Heniņš: Tieši tā, zaudējumi tādi var būt. Uzņēmumi, kas nopietni izvērtē savus riskus, par to domā, un tiem limits jau mērāms miljonos.
Jo lielāks būvniecības objekts, jo vairāk cilvēku, jo ir lielāks risks, ka kāds var ciest. Bet nav tā, ka vidējs vai mazs objekts nevarētu radīt zaudējumus vai ka izmēros mazāks objekts radītu proporcionāli mazākus zaudējumus. Arī mazs objekts, arī daudzdzīvokļu māju būvniecība par pārsimts tūkstošiem Rīgas centrā var radīt graujošas sekas apkārtējiem - tur, kur visu laiku ir automašīnu plūsma, kur blakus pārvietojas cilvēki, kur blakus ir dzīvojamā ēka. Jāvērtē, kādi zaudējumi, iespējams, var tikt radīti, kaut kam notiekot, piemēram, sabrūkot konstrukcijai būvniecības procesā.
I.Grundmane: Jaunumi varētu nedaudz ietekmēt arī būvniecības tāmes. Visticamāk, tagad būvspeciālisti, projektētāji pirms darbu sākšanas vai līgumu slēgšanas iekļaus savās tāmēs arī apdrošināšanas izmaksas. Tāpat varētu rīkoties arī būvdarbu veicēji. Ir jārēķinās ar nelielu sadārdzinājumu tāmēs.
R.Heniņš: Ņemot vērā to, ka ir minimālās limitu prasības un kopumā apdrošināšanas tarifi nav ļoti augsti, ietekme būs ne vairāk kā 0,5% uz tāmi. Noteikti nevar apgalvot, ka apdrošināšana turpmāk būtiski sadārdzinās būvniecības projektus. Cena par risku, ko klients var pārnest uz apdrošināšanu, salīdzinājumā ar kopējiem būvdarbiem nav tik liela. Visticamāk, šie izdevumi parādīsies tāmēs, lai arī pasūtītājs redz šo izdevumu pozīciju, no kuras nevar izvairīties.
Līdz šim pasūtītāji lielākajā daļā vidējos un lielos būvniecības līgumos apdrošināšanu iekļāva kā prasību, nesakoties uz to, ka tā definēta likumā. Arī valsts konkursos un Eiropas Savienības fondu finansētajos projektos apdrošināšana ir obligāta.
Kā izmaiņas ietekmēs "Ergo"? Rēķināties ar biznesa apjoma pieaugumu?
I.Grundmane: Attiecībā uz būvspeciālistiem, kam tagad būs noteikta obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, mums jau ir pieredze, uz ko balstīsimies turpmākajā darbā. Pārvērtēšana būs, balstoties uz apdrošināšanas perioda "asti", kas nāks klāt līdz ar garantijas perioda iekļaušanu.
Limiti arī turpmāk būs ļoti tuvu līdzšinējiem. Līdz šim pieprasījumi bija par 70 000 līdz 100000 eiro, tagad minimālais limits būs 150 000 eiro. No šī aspekta jaunā kārtība neko īpaši neietekmēs.
Apdrošināšanas polise būs jāpapildina arī ar tādiem jaunumiem kā būvspeciālistu atbildība par iespējamo kaitējumu videi 25% apmērā no kopējā limita. Šādas prasības līdz šim nebija, to iekļausim segumā.
R.Heniņš: Nebūs tā, ka līdz ar jaunajām prasībām apdrošinātāji dubultos biznesa apjomus. Kopumā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segmentā pieaugums prognozējams 10-15% robežās. Šis apdrošināšana veids ir salīdzinoši neliela daļa kopējā Latvijas apdrošināšanas produktu portfelī, tādējādi uz kopējo apdrošināšanas biznesa apjomu šis pieaugums atstās nelielu iespaidu.
Savukārt klientu skaits pieaugs, tas varbūt būs pat par 100% lielāks, jo ir segmenti, kas līdz šim vispār nav apdrošinājušies, piemēram, būvspeciālisti, kas specializējās mazo un vidējo projektu būvniecībā. Apdrošinātājiem būs ļoti daudz darba ar maziem darījumiem, kur prēmija uz polisi pat var nenosegt pakalpojuma administratīvos izdevumus. Tomēr klientu skaita pieaugumu vērtējam pozitīvi, jo katrs jauns klients sniedz potenciālu piedāvāt arī citus apdrošināšanas pakalpojumus.
Tātad apdrošinātājiem būs daudz darba?
I.Grundmane: Sākumā būs ļoti daudz darba, jo ir dots tikai pusgads kā pārejas periods, lai speciālisti, kuriem jaunie noteikumi uzliek pienākumu apdrošināt atbildību, varētu noslēgt līgumus un mainīt esošos, kas ir spēkā, bet noslēgti pirms jaunās kārtības spēkā stāšanās.
Zinot, ka izmaiņas būs un ka būs obligāta atbildība par kaitējumu videi, "Ergo" jau kopš pavasara, slēdzot līgumus, skaidroja klientiem, ka šāda prasība būs obligāta un līgumā jau tiek iekļauta, lai vēlāk nebūtu jāveic labojumi vai papildinājumi polisēs. Tomēr ir apdrošināšanas līgumi, kas slēgti, pirms zinājām par šīm izmaiņām, tāpēc tagad būs jāveic izmaiņas.
R.Heniņš: Būs liels darba apjoms, bet ne tik liels ieņēmumu apjoms. Turklāt šajā segmentā apdrošinātāju konkurence ir pietiekami sīva, jo visi tirgus dalībnieki Latvijā piedāvā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktus. Klienti var justies droši un izvēlēties sev vēlamāko risinājumu - ja tos neapmierina viens apdrošinātāja piedāvājums, tad ir vēl trīs četri citi, kas būs gatavi piedāvāt šo produktu.
Iespējams, apdrošinātāju apetīte atšķirsies, jo starp mums ir tādi, kas būvspeciālistus uzskata par vairāk riskantas jomas pārstāvjiem, un tādi, kas šos riskus labprāt apdrošina. Tomēr apdrošinātāju risku apetīte šajā jomā būs liela, konkurence būs sīva, un piedāvājums būs interesants klientiem.
Kāpēc apdrošinātājiem šis produkts ir interesants?
R.Heniņš: Viens arguments ir produkta potenciāls. Šis produkts Latvijā nav plaši attīstīts, bet tam noteikti ir nākotne. Tas ir viens no apdrošināšanas produktiem, kas piecu, desmit gadu laikā augs visstraujāk. Ja analizējam tirgu, tad automašīnu apdrošināšanas segments ir jau nosegts, arī komercīpašumi ir pietiekami plaši apdrošināti. Komercsegmentā nav tik daudz virzienu, kuros tirgus var attīstīties. Savukārt ar privātīpašumiem ir citādāk, tur ļoti daudzi vēl neapdrošinās.
Otrs būtisks arguments - būvniecības nozarē civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir tikai viens no produktiem. Tam klāt nāk vēl būvniecības visu risku apdrošināšana, garantiju apdrošināšanas produkti, arī biznesa pārtraukšanas apdrošināšana. Tāpēc līdz ar obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu apdrošinātājam ir iespēja uzrunāt klientu un meklēt kompleksus būvniecības risku apdrošināšanas risinājumus. Protams, ne visiem būvspeciālistiem tas būs vajadzīgs, jo viņi neveic pašus būvdarbus.
Šis apdrošināšanas segments ir augošs. Tiem, kas tagad iekaros labas pozīcijas, labu reputāciju un atpazīstamību, būs lielākas iespējas nākotnē, augot limitiem, izpratnei un prēmijām, būt pirmajam rindā un apgūt segmenta daļu.
Kāda ir situācija, raugoties no klienta viedokļa? No negadījuma brīža paiet ilgs laiks, līdz ir skaidrība par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un atlīdzību izmaksu.
R.Heniņš: Situācijās, kad cieš trešā puse, process nav vienkāršs, īpaši, ja ir smagas sekas. Apdrošināšana ir tikai papildu solis, jo iestājas civiltiesiskā atbildība, var būt pat kriminālā atbildība, kur nevar bez izpētes un analīzes vienkārši ar pirkstu norādīt uz vainīgo. Šādos gadījumos notiek izmeklēšana, un process nav atkarīgs no apdrošinātāja. Notiekot negadījumam, apdrošinātājs pirmajā posmā reģistrē cietušās puses, pieņem atlīdzību pieteikumus, veido rezerves, lai tad, kad viss ir skaidrs, varētu nokārtot savas saistības. Līdz tam, īpaši lielos negadījumos, kur ir iesaistītas arī valsts iestādes un kur visa dokumentācija atrodas valsts institūcijās, apdrošinātājiem nav iespēju piekļūt dokumentiem un veikt savu izmeklēšanu. Esam cieši atkarīgi no valsts institūciju darba. Kad tās procesu pabeigušas, tad varam regulēt atlīdzības. Šajos gadījumos būtiska ir vainas atrašana un pierādīšana. Ja lieta ir vienkārša, tad dažkārt neviens cits nav iesaistīts – ir klients, cietušais, apdrošinātājs. Tad veicam ekspertīzi, un vaina vai nu tiek vai netiek atzīta.
Ne mazāk svarīgs civiltiesiskās atbildības elements ir aizstāvības daļa. Viena no civiltiesiskās atbildības produkta sastāvdaļām ir klienta interešu aizstāvēšana - piedalīties izmeklēšanas procesā un pārbaudīt viņa vainu.
Klienta ieguvums ir arī juridiskā palīdzība. Obligātajā apdrošināšanas veidā klients domā, ka tikai viņam kādam būs jāmaksā un no tā īsti nav ieguvumi. Taču mēs pārstāvam viņa intereses. Šī produkta segums paredz, ka vispirms nosakām klienta vainu. Ja klients nav vainīgs, aizstāvam viņu, piedalāmies procesā ar ekspertīzēm un advokātiem. Ja klienta vaina ir pierādīta, tad ir otrs etaps - kompensējam cietušajam zaudējumus. Juridiskā palīdzība ir apdrošināšanas seguma daļa, kas būvniekus varētu ļoti motivēt.
Ir dažādi apdrošināšanas produkti gan objektiem, gan personām, kur kompensācijas saņemšanai nav jāiet vainas pierādīšanas ceļš, bet jākonstatē, vai ir iestājies apdrošināšanas gadījums. Ja risks atbilstoši noteikumiem ir, tad tiek samaksāta atlīdzība, kuras apmērs tiek aprēķināts atbilstoši līguma nosacījumiem. Pēc tam tikai tiek analizēts un meklēts vainīgais, ko risina jau apdrošinātāji savā starpā. No klienta, kurš netīšām iesaistīts negadījumā, tiek noņemts slogs. Savu laiku un resursus tērē apdrošinātāji, bet ne cietušajam, bet vainīgajam par to nevajag uztraukties. Tā ir pasaules apdrošināšanas prakse.
Kā no "Ergo" puses notiek risku vadība? Notiekot negadījumam, sākat veikt rezerves, zinot, ka varbūt būs jāmaksā atlīdzība. Kā norit pārapdrošināšana, apzinoties, ka izmaksas var būt lielas?
I.Grundmane: Katrā apdrošināšanas produktā risinājums var būt citāds. Civiltiesiskās atbildības jomā "Ergo" ir pārapdrošināšanas līgums, kas katru gadu tiek pārslēgts, izvērtējot riskus un apdrošināšanas segumus, kurus uzņemamies. Tiek noteikta pašu uzņemtā riska daļa, un virs šī apjoma viss tiek pārapdrošināts.
R.Heniņš: Jebkuram apdrošinātājam ir noteiktas kapitāla prasības. Vadoties pēc kapitāla apjoma un speciālām aktuāru aprēķinu metodēm, iespējams noteikt, cik lielu daļu risku apdrošinātājs drīkst turēt pats un nepārapdrošināt. "Ergo" grupas prasības ir ļoti pārdomātas. Ir ļoti svarīgi, ka šī daļa no apdrošinātāja viedokļa tiek labi pārvaldīta. Tirgū, kur nav tik laba risku vadība, vienmēr ir kārdinājums paņemt no pārapdrošinātājiem lētāku risinājumu. "Ergo" ir specifisks veids, kā izvērtējam un izvēlamies pārapdrošinātāju - būtiski ir finansiāli, kā arī citi kritēriji. Visos lielajos apdrošināšanas gadījumos noteikti kaut kādā daļā ir iesaistīti pārapdrošinātāji.
Tas, kas nākotnē, iespējams, varētu mainīt polišu cenas, ir atlīdzību skaita pieaugums, kas savukārt ir cieši saistīts ar sabiedrības izpratni par savām tiesībām. Ja cilvēks ir paslīdējis uz nomesta būvmateriāla vai krāsas un savainojies, Latvijā, visticamāk, reti kad cietušais iedomāsies, ka tā ir būvnieka vaina. Taču Rietumeiropā vai Amerikā tas būs pirmais, par ko cietušais iedomāsies, ka ir kāds vainīgs pie tā, ka viņš ir pakritis, un gribēs kompensāciju, turklāt dažkārt ne mazu. Tas ir izpratnes jautājums, un mēs jūtam, ka izpratne pieaug, mainoties klientu uztverei par atbildību un viņa tiesībām. Turklāt izpratne mainās abos virzienos – gan tajā, ka cilvēkam ir tiesības prasīt, gan tajā, ka var prasīt no katra paša, un tas var stimulēt arī privāti nopirkt polisi. Izpratnes veidošana nenotiek ātri, paies gadi. Taču, ja būs vairāk atlīdzību, apdrošinātāji būs spiesti pārrēķināt savas polišu cenas. Atlīdzību līmenis ilgtermiņā spiedīs uz augšu arī cenu līmeni.
Šis ir tāds apdrošināšanas veids, uz ko apdrošināšanas sabiedrība var pelnīt?
R.Heniņš: Kopumā droši vien varam teikt, ka jā. Šis apdrošināšanas veids ir jutīgs uz lieliem zaudējumiem. Ja gadā notiek kaut kas lielāks, tad, protams, tajā gadā produkts nekādu peļņu nenodrošina. Bet piecu, desmit gadu šķērsgriezumā varam teikt, ka tas tirgū bijis peļņu nesošs.
"Ergo" izsniedzis vairākas polises saistībā ar Zolitūdē sabrukušo lielveikalu "Maxima". Kāda ir virzība šajā lietā?
R.Heniņš: Jāsagaida, kad būs oficiālie lēmumi un kad tiks nosauktas vainīgās personas. Diemžēl, mums šis posms ir jānogaida. Reģistrējam pieteikumus, esam apzinājuši un esam informējuši cietušos, ka to var darīt, ka jāpiesaka atlīdzības. Gaidām lēmumu, lai varētu lemt, kura polise ir stājusies spēkā un kādā apmērā.
Vai pieredzēti arī mazi civiltiesiskās atbildības atlīdzību gadījumi?
I.Grundmane: Protams, mazi gadījumi notiek regulāri, laiku pa laikam notiek arī lielāki, tomēr kopumā Latvijā nav bijuši daudz lieli negadījumi, kur iesaistīti projektētāji un būvspeciālisti. Šādi negadījumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, tāpēc nozarei tie ir zināmi. Dzirdētākos negadījumos atlīdzības bijušas apmēram 50 000 līdz 300000 latu (71144 līdz 426 840 eiro) apmērā. Ir mazie gadījumi par 5000 eiro līdz 10000 eiro. Tādi notiek, kad tiek pieļautas kļūdas, piemēram, privātmāju būvniecībā, vai kad inženieris nav ieplānojis pietiekošā daudzumā radiatorus, vai nav pareizi izplānota vēdināšanas sistēma, ir kļūdas tamlīdzīgās projekta specifikācijās.
Tātad nozarei ir pieredze ar šādiem atlīdzību gadījumiem?
I.Grundmane: Varbūt pieredze nav ļoti liela, bet gadījumi laiku pa laikam notiek. Ar būvdarbu veicējiem, protams, gadījumi notiek biežāk.
Būvspeciālistiem pašiem jāatbild par šādas polises iegādi. Būvinspektors, kam ir virkne citu kontrolējamo pienākumu, to skaitā droši vien pārbaudīs arī polises esamību. Tomēr patlaban vēl nav pilnīgi skaidrs, vai tas tā tiešām būs, vai kādā brīdī arī būvuzraugs varēs prasīt dokumentus, un kāda loma būs būvvaldei. Mehānismam vēl ir jāiestrādājas.
R.Heniņš: Ja zinām, ka tas viss ir vajadzīgs, lai pasargātu trešo personu - Latvijas iedzīvotāju, kurš kādu apstākļu dēļ var gadīties būvobjekta tuvumā un ciest, tad kontroles elements ir vajadzīgs. Pirmais solis ir uzlikt atbildību un cerēt, ka cilvēki godprātīgi pildīs prasības. Tomēr neliktu pārāk lielas cerības, ka tas 100% strādās. Piemēram, OCTA apdrošināšanā, neskatoties uz stipriem kontroles elementiem, ir daļa, kas joprojām ik pa laikam neapdrošinās.
I.Grundmane: Tiek plānots, ka Būvniecības informācijas sistēmā parādīsies informācija gan par sertifikācijas esamību, gan arī par apdrošināšanu.
R.Heniņš: Labs piemērs ir OCTA apdrošināšanas mehānisms - vienota sistēma, kur tiešsaistē ir redzams, vai personai ir spēkā esoša polise. Protams, tas nav lēts risinājums, un ir jautājums, uz cik lielu segmentu vai polišu skaitu tādu ir vērts ieviest. Tomēr tas būtu ideāls risinājums. Tas gan prasītu apdrošinātāju investīcijas tiešsaistes risinājuma ieviešanai un uzturēšanai.
Vai esat nozarē par to runājuši?
R.Heniņš: Šāds jautājums vēl nav skatīts. Droši vien ir vērts Apdrošinātāju asociācijā to pārrunāt. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nav vienīgais obligātais apdrošināšanas veids. Iespējams, ir vērts izveidot vienotu risinājumu visiem obligātajiem apdrošināšanas veidiem. Ja jau tie ir obligāti, tad tam ir kāds mērķis. Tomēr kopumā nevar teikt, ka ir daudz precedentu, kad iestājas apdrošināšanas gadījums un polise nav apmaksāta.
INFORMĀCIJA
Oktobrī stāsies spēkā jaunais Būvniecības likums, kura mērķis ir pilnveidot būvniecības procesu. Saistībā ar šo likumu pieņemti jauni Vispārīgie būvnoteikumi, kas paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Pieņemti arī jauni noteikumi par būvdarbu veicēju un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, nosakot būvkomersanta vai būvētāja, kā arī būvspeciālista civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības dēļ būvdarbu laikā nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai, veselībai vai mantai. Būvnieka civiltiesiskā atbildība šo noteikumu izpratnē ietver sevī ne tikai būvniecības periodu, bet arī garantijas periodu. Arī būvspeciālista apdrošināšanas līgums ir spēkā ne tikai projektēšanas un būvniecības, bet arī garantijas laikā.
Uz sarakstu
