Ventspils ostā pērn sasniegti ar prāmjiem pārvadāto kravu un pasažieru rekordi
2017.gadā prāmju pakalpojumus Ventspils ostā izmantoja 209 894 pasažieri, kas ir par 29 927 pasažieriem jeb 17% vairāk nekā gadu iepriekš, bet Zviedrijas līnijā pasažieru skaits palielinājies par 48 722 jeb 30%.
Ro-ro jeb ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms Ventspils ostā otro gadu pēc kārtas pērn pārsniedzis divus miljonus tonnu. Tas ir trešais lielākais kravu veids Ventspils ostā pēc naftas produktiem un akmeņoglēm, turklāt ar stabilu tendenci katru gadu palielināties, akcentēja Ieviņa. Līnijā starp Ventspili un Zviedrijas ostu Nīneshamni 2017.gadā pārvadāts par 305 000 tonnu jeb 17% vairāk kravu nekā gadu iepriekš.
Jaunus ar prāmjiem pārvadāto kravu un pasažieru rekordapjomus veicinājis tas, ka 2017.gada sākumā prāmju operators "Stena Line", izvēloties Ventspili par galveno ostu satiksmei ar Skandināviju, izlēma reisu skaitu starp Ventspili un Nīneshamni Zviedrijā palielināt līdz 24 reisiem nedēļā (12 reisi virzienā no Ventspils uz Zviedriju). Nīneshamnes osta atrodas Zviedrijas vidienē, tikai 48 kilometru attālumā no Stokholmas, kas paver ērtas kravu loģistikas iespējas uz visu Skandināviju, un ir pievilcīgs ceļš arī pasažieriem, skaidroja brīvostas pārvaldē.
Ventspils brīvostas pārvalde universālo termināli ro-ro kravu apkalpošanai uzbūvēja 2000.gadā, sākot darbu pie ostas kravu diversifikācijas, lai mazinātu atkarību no tradicionāli ostā visvairāk pārvadātajām beramkravām un lejamkravām. Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēja prāmju piestātnes, kraujlaukumus un termināļu ēkas kravas un pasažieru apkalpošanai, kas pavēra iespēju Ventspilī attīstīt prāmju satiksmi. Kā skaidroja Ieviņa, prāmju satiksme Ventspils ostā ir svarīga ne vien kravu dažādošanai un jaunu transporta koridoru piedāvāšanai, bet, pirmkārt, eksportspējīgas ražošanas attīstībai Ventspilī, kuras veicināšana ir viens no Ventspils brīvostas darbības galvenajiem mērķiem.
Uz sarakstu