Ventspils ostas termināļos pārkrauto kravu apmērs pērn audzis par 1%
Viņa norādīja, ka pērn lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2017.gadu, bija pārkrauto akmeņogļu segmentā, taču pieaudzis arī pārkrauto mangāna rūdas, minerālmēsu un ar prāmjiem pārvadāto (ro-ro) kravu apmērs, kam ir stabilākā ilgtermiņa pieauguma tendence Ventspils ostā.
Tāpat Ieviņa atzīmēja, ka pagājušajā gadā sasniegts jauns prāmju kravu un pasažieru skaita rekords. Prāmju līniju 2018.gadā izmantojuši 221 430 pasažieru, kas ir par apmēram 5% jeb 11 536 pasažieriem vairāk nekā 2017.gadā, savukārt ro-ro kravu apmērs šajā līnijā palielinājies par 5% jeb 106 000 tonnu, sasniedzot 2,2 miljonus tonnu.
Viņa norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā, uzlabojot termināļu darbību un konkurētspēju - pērn rekonstruēts ostas Dienvidu mols un sākta krasta nostiprinājumu atjaunošana, tāpat rekonstruēti ostas un industriālo zonu pievedceļi apmēram astoņu kilometru garumā.
Ieviņa akcentēja, ka šis gads sāksies ar pēdējo gadu apjomīgāko ostas infrastruktūras projektu - Ziemeļu mola atjaunošanu, taču turpināsies arī pievedceļu izbūve un atjaunošana, kā arī tiks veikti citi darbi.
2017.gadā Ventspils ostas termināļos pārkrāva 20,035 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2016.gadā.
Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.
Uz sarakstu