Advokātu padome vēlas pārņemt maksātnespējas administratoru apmācīšanu un sertificēšanu

Atbilstoši LZAP sagatavotajam likumprojektam padome apmācītu un sertificētu administratora amata pretendentus, organizētu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, īstenotu atkārtotu sertificēšanu, uzturētu izsniegto, pagarināto, anulēto, apturēto, izbeigto sertifikātu un sertifikātu dublikātu reģistrus, kā arī izbeigtu un apturētu administratoru sertifikātu darbību un tos anulētu.

Turklāt, pretēji šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, kas maksātnespējas administratoriem pieļauj brīvu izvēli - būt vai nebūt profesionālās organizācijas Administratoru asociācijas biedriem -, LZAP sagatavotais modelis, tāpat kā Somijā un Vācijā, paredz visu administratoru obligātu iekļaušanos un iestāšanos advokatūras rindās.

Vienlaikus, ņemot vērā to administratoru intereses, kuri nav zvērināti advokāti, likumprojekts paredz pārejas periodu, nosakot, ka administratoriem, kuriem sertifikāti izsniegti līdz 2016.gada 1.janvārim, prasība par atbilstību advokātu statusam piemērojama no 2021.gada 1.janvāra.

Iepriekš jau vēstīts, ka ar 2016.gada 1.janvāri administratoriem plāno noteikt valsts amatpersonas statusu. Administratīvās sodīšanas funkcija par maksātnespējas procesa noteikumu neievērošanu būs nodota Maksātnespējas administrācijai. Tikmēr Satversmes tiesā (ST) 20.novembrī skatīs lietu, kurā apstrīdētas normas par valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem. Šai lietai pievienotas vēl piecas līdzīgas lietas.

Advokāti ST norāda, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss viņiem kā maksātnespējas procesa administratoriem liedz vienlaicīgi būt par zvērinātiem advokātiem, tādējādi ierobežojot pieteikuma iesniedzēju tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, kas noteiktas Satversmē.

Padomes loceklis Andris Rukmanis šodien preses konferencē pastāstīja, ka padome saņēmusi daudz pretenziju un viedokļu gan no kolēģiem, kuri ir advokāti un pilda administratora pienākumus, gan tiem kolēģiem, kuri ir administratori un brīvās profesijas juristi. Runājot par maksātnespējas administratoriem kā iespējamām valsts amatpersonām šis pienākumu kopums nav savienojams, tāpēc LZAP nolēmusi sagatavot minēto likumprojektu un šonedēļ vērsīsies Saeimas Juridiskajā komisijā.

Advokātu kolēģijai visu laiku bija pretenzijas, ka tie administratori, kuri ir advokāti, nevar nekādā veidā kļūt par valsts amatpersonām. Līdz ar to LZAP gan vērsās starptautiskās advokātu organizācijās, gan vairākkārt uzturējuši šo pozīciju parlamentā, taču tas palicis bez ievērības. Tāpēc ir sagatavots minētais likumprojekts.

Tas paredz, ka LZAP kļūst par maksātnespējas procesa administratoru profesionālo organizāciju, kura pārņem līdz šim Administratoru asociācijas veiktās funkcijas, tādējādi nodrošinot gan maksātnespējas jomas reputācijas jautājumu sakārtošanu, gan pielīdzinot Latvijā spēkā esošās maksātnespējas norises un uzraudzības normas Eiropas attīstītāko valstu, piemēram, Somijas un Vācijas modelim.

"LZAP piedāvā iekļaut administratoru uzraudzību jau esošajā advokātu uzraudzības modelī, kurš Latvijā ir vecākais - tam ir vairāk nekā 90 gadu", uzsvēra Rukmanis.

Rukmanis prognozēja, ka likumprojekta ieviešanā būs nepieciešamas nopietnas konsultācijas ar Saeimu un Maksātnespējas administratoru asociāciju un Maksātnespējas administrāciju. "Mēs redzam, ka sistēma ir degradējusies no valstiskās iejaukšanās, un tāpēc esam gatavi šo sistēmu sakārtot," piebilda Rukmanis.

Viņš gan atturējās komentēt, vai parlaments līdz gada beigām pieņems LZAP sagatavoto likumprojektu, taču piebilda, ka gada beigās ir iespējams arī ST spriedums lietā, kurā apstrīdētas normas par valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem. LZAP ST darbā neiejaucas, tomēr tās spriedums var daudz ko radikāli mainīt un parlamentam steidzamības kārtā var nākties pieņemt lēmumu, ar kuru tiek apturēta likuma darbība.

Lai arī LZAP konceptuāli uzskata, ka advokāti nevar savienot savu darbu ar valsts amatpersonas statusu, LZAP tiešā formā neiejauksies katra advokāta individuālajā viedoklī un lēmumā.

Šobrīd Latvijā ir 331 administrators, no kuriem 168 ir arī zvērināti advokāti. Tie 173 administratori, kas nav advokāti, bet ir juristi, atbilst vispārējām prasībām, lai varētu kārtot advokāta palīga vai advokāta eksāmenu. "Mēs piedāvājam šiem juristiem iespēju adaptēties advokātu kolēģijā," norādīja Rukmanis.

Cits LZAP loceklis Saulvedis Vārpiņš savukārt vērsa uzmanību, ka pēdējos gados nesamazinās sūdzības par administratoru darbu un par viņu prettiesisku rīcību, taču kontrolējošās iestādes - policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, prokuratūra un tiesa nav savu uzdevumu augstumos. "Kur ir šīs iestādes, ja runājam par prettiesisku rīcību, kur ir šīs krimināllietas? Kontrolējošās iestādes nestrādā, ja ir prettiesiska administratoru rīcība. Ir kaut kāds skandāls, ko paši mediji saceļ. Ar lielākām vai mazākām mokām tiek panākta kriminālprocesa sākšana, bet kur ir rezultāts?" retoriski vaicāja Vārpiņš.

Ja administratorus pielīdzina valsts amatpersonas statusam, tas problēmu neatrisinās, jo tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai Valsts ieņēmumu dienestam uzliks vēl vienu amatpersonu kategoriju, ko pārbaudīt. Šādā gadījumā Vārpiņš stipri apšauba šo iestāžu rezultātus, jo tām darba tāpat pietiek, kontrolējot citas amatpersonas. "Mēs - LZAP - redzam, kā šo problēmu risināt, neuzliekot papildu slogu valstij. Ja administrators tiek pielīdzināts amatpersonai, tas būs papildu slogs valstij, kurai viņu kontrolēšanai būs nepieciešams palielināt štata vietas. Tikai tukša administratoru pielīdzināšana amatpersonām neko nedos," uzsvēra Vārpiņš.

Uz sarakstu