Aptauja: 22% nākamgad sagaida mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos
Savas mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos nākamgad prognozē 22% aptaujāto iedzīvotāju.
No tiem 19% prognozē, ka mājsaimniecību finanšu situācija uzlabosies nedaudz, bet 3% sagaida būtisku uzlabojumu, liecina "Swedbank" Finanšu institūta pasūtīta aptauja.
Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad nemainīsies.
Ceturtā daļa ir pesimistiski noskaņoti - 6% prognozē, ka mājsaimniecības finansiālā situācija būtiski pasliktināsies, bet 19% domā, ka situācija kļūs nedaudz sliktāka.
Prognozējot izdevumu pieaugumu 2016.gadā, visvairāk jeb 53% norādījuši, ka augs izdevumi par mājokli, 48% domā, ka palielināsies ar veselību saistītie izdevumi, 46% domā, ka augs izdevumi pārtikai, 37% domā, ka tēriņi palielināsies transportam, bet 32% uzskata, ka vairāk būs jāmaksā par elektroenerģiju. Savukārt 24% prognozē, ka vairāk būs jāmaksā par apģērbu un apaviem, 21% - par atpūtas un kultūras pasākumiem, bet desmitā daļa domā, ka vairāk būs jāmaksā par izglītību. Savukārt 8% rēķinās ar lielākiem tēriņiem par sakariem, piemēram, mobilo tālruni, internetu un telefonu.
Aptauju decembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.
2014.gadā veiktā aptaujā par 2015.gadu mājsaimniecības finanšu stāvokļa uzlabošanos gaidīja 29%, pasliktināšanos prognozēja 28%, bet 28% domāja, ka situācija nemainīsies.
"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons šodien žurnālistiem sacīja, ka nākamais gads no iedzīvotāju ieguvumu aspekta būs liesāks nekā 2015.gads.
Mājsaimniecību izdevumi nākamgad visdrīzāk palielināsies par mājokli saistībā ar plānoto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanai. PVN 21% apmērā dzīvojamo māju pārvaldīšanai tiks ieviests no 2016.gada jūlija.
Nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek saglabāta pašreizējo 23% apmērā, lai arī iepriekš bija plānots, ka šis nodoklis samazināsies.
Ir arī vairākas pozitīvas ziņas, kas labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju budžetus.
2016.gadā tiks palielināts minimālās algas pieaugums par 10 eiro mēnesī no 360 uz 370 eiro, kā arī par 10 eiro no 165 uz 175 eiro augs atvieglojums par apgādībā esošu personu. Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs par 6,9 eiro vairāk, savukārt atvieglojuma dotais ieguvums ikvienam strādājošajam veidos 2,3 eiro mēnesī par vienu apgādājamo. Taču turpmāk kā apgādājamos vairs nevarēs reģistrēt pilngadīgus un darbspējīgus bērnus, kuri neturpina mācīties.
No nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji - mazliet mazāk. "Swedbank" Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams vietnē "www.manasfinanses.lv", ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu.
No nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.
Uz sarakstu
