Būtiskākais banku kredītportfeļa īpatsvars ieguldīts nekustamajā īpašumā un apstrādes rūpniecībā
Nekustamo īpašumu nozarē ieguldīts 31,1% no Latvijas komercbanku kredītportfeļa. Pēdējā gada laikā - no pagājušā gada aprīļa līdz šā gada marta beigām - nekustamo īpašumu nozarē no jauna piešķirts finansējums 196 miljonu eiro apmērā.
Pēc "SEB bankas" valdes locekļa teiktā, nebūtu pareizi secināt, ka bankas daudz finansē nekustamā īpašuma nozari, tāpēc citas jomas "paliek malā". Latvija šajā ziņā neatšķiras no citām valstīm. Pēdējos 100 gados jebkurā valstī, kur ir sakārtotas īpašumtiesības, nekustamo īpašumu nozare ir "numur viens" finansēšanā. Turklāt nekustamo īpašumu nozare ir tautsaimniecībai ļoti svarīga nozare, tā veido nozīmīgu īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Šajā nozarē ir arī daudz netiešu pozitīvu aspektu, piemēram, būvkompānijas nodarbina daudz cilvēku.
Danēvičs skaidroja, ka nekustamo īpašumu nozare ir salīdzinoši finansiāli intensīva - māja tiek būvēta ilgam laika periodam, tam ir nepieciešams gana liels kapitāls, kas tiek sasaistīts uz garu termiņu.
Latvijā, kas atrodas agrīnā kapitālisma stadijā, negatīvā iezīme ir tā, ka ir grūtāk finansēt gaistošas lietas, piemēram, uz inovācijām vērstus projektus, jo tiesiskā vide vilšanās gadījumā neļauj šādas situācijas atrisināt. Ar nekustamo īpašumu šajā gadījumā ir vienkāršāk - īpašumtiesības ir sakārtotas, ēka tiek ieķīlāta, to nevar pa ķieģelim aiznest un tiesiskās vides trūkumi nav tik izteikti kā citās citās nozarēs, skaidroja bankas valdes loceklis.
Nekustamā īpašuma nozares uzņēmumu pašu kapitāla rādītājs pašlaik ir 21,4% salīdzinājumā ar 19% pirms gada, un nozares uzņēmumu neto rentabilitāte ir 5,6%.
Otrs lielākais investīciju apjoms ir apstrādes rūpniecībā, kur ieguldīti 12,7% no komercbanku kredītportfeļa. Pēdējā gada laikā apstrādes rūpniecībai finansējums piešķirts 114 miljonu eiro apmērā.
Danēvičs atzīmēja, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi pēdējo 4-5 gadu laikā ir izcili strādājuši, nodrošinājuši labus eksporta apjomus. Tomēr bankas valdes loceklis vērsa uzmanību, ka, piemēram, rūpnīcas būvēšanai ir nepieciešams, ka uzņēmums spēs nodrošināt arī būtisku savu ieguldījumu. Ir sastopamas gaidas, ka bankas pirmās rūpnīcas uzcelšanu finansēs 100% apmērā, taču šāda situācija nav iespējama, šādam nolūkam ir jāizmanto riska kapitāls, atbalsta instrumenti, investori, skaidroja Danēvičs. Viņš vērsa uzmanību, ka ilgstoši apstrādes nozarē strādājošajiem ir augsts kapitāla rādītājs. Šogad apstrādes rūpniecībā strādājošajiem uzņēmumiem pašu kapitāla rādītājs ir 41,5%, un tas audzis par vairākiem procentpunktiem salīdzinājumā ar 38,8% gadu iepriekš.
Pēdējā gada laikā novērotas nozīmīgas pārmaiņas vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu tirdzniecībā. No jauna izsniegtā finansējuma apmērs samazinājies par 62% - no 222 miljoniem eiro uz 83 miljoniem eiro. Iespējams, šī tendence saistīta ar darbības efektivizēšanu, piemēram, ir garāki kreditoru apmaksas termiņi, zemāks nepieciešamo krājumu līmenis. Danēvičs skaidroja, ka nozarē ir augusi pašu spēja sevi finansēt, uzņēmumi strādā efektīvāk, preces nestāv plauktos.
Tirdzniecības nozarē apgrozījums palicis nemainīgs, bet neto peļņas rādītāji kāpuši no 1,6% uz 2,1%. Audzis arī nozares uzņēmumu pašu kapitāla rādītājs - no 24,6% pirms gada līdz 26,8% pašlaik.
Pēdējā gada laikā visstraujāk kreditēšanas apjoms audzis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šajā nozarē izsniegtā finansējuma apmērs gada laikā audzis par 54% - no 6,7 miljoniem eiro pērn marta beigās uz 10,4 miljoniem šā gada pirmā ceturkšņa beigās.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē par 9% audzis uzņēmumu apgrozījums, uzlabojies arī uzņēmumu neto peļņas rādītājs - no mīnus 1,2% pērn pirmā ceturkšņa beigās uz 0,2% šogad. Viesnīcās un citās tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits audzis par 10%.
Danēvičs gan brīdināja, ka ēdināšanas nozarē var parādīties "burbuļa" draudi. No vienas puses, ir prieks par attīstību, bet, no otras puses, būtu jāseko, lai ēdināšanas segmenta attīstība neaizskrien pa priekšu klientu spējai šos pakalpojumus izmantot. Labāk ir nevis trīs restorāni ar mazu apmeklējumu, bet viens restorāns ar labu noslodzi, sacīja bankas valdes loceklis.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis paskaidroja, ka šādos apstākļos bankas būs piesardzīgākas, izvērtējot kredītu izsniegšanu ēdināšanas nozares attīstības projektiem.
Uz sarakstu
