Drukātajiem medijiem vēlas noteikt 0% PVN likmi, bet elektroniskajiem medijiem to samazināt
Kā liecina Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās "Latvijas Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam", grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā varētu veikt 2020.gadā.
Lai sakārtotu nodokļu sistēmu mediju nozarē, paredzēts arī atrisināt mediju darbinieku sociālās nodrošinātības jautājumu. Lai to panāktu, pakāpeniski vajadzētu augt mediju organizāciju veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjomam. Plānots, ka nākamgad tās saglabātos 3 675 540 eiro apmērā, bet 2018.gadā pieaugtu par 5%, sasniedzot 3 859 317 eiro, savukārt 2020.gadā jau būtu palielinājušās par 10%, sasniedzot 4 043 094 eiro.
Žurnālistu nelielā atalgojuma un sociālās nenodrošinātības problēma ir viena no Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) prioritātēm. Autortiesību līgumi, kas krīzes laikā profesijas pārstāvjiem bija izdzīvošanas līgumi, cilvēkus nostāda bēdīgā situācijā brīdī, kad viņi dodas pensijā vai viņiem piedzimst bērni. Asociācijai ir jāmēģina vienoties ar lielajiem darba devējiem par to, kā varam nonākt pie civilizētas prakses šajā jautājumā," iepriekš norādījusi LŽA valdes priekšsēdētāja un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" vadītāja Sanita Jemberga.
KM izsludinājusi Mediju politikas pamatnostādņu publisko apspriešanu, kurā sabiedrībai iespējams ieteikt to, kā uzlabot šo politikas plānošanas dokumentu. Sagatavotais dokumenta projekts par Latvijas mediju politikas virsmērķi izvirza stipru, daudzveidīgu, profesionālu, caurskatāmu, ilgtspējīgu un stabilu mediju vidi, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs. Kā būtiskākos pamatprincipus pamatnostādnes paredz mediju daudzveidības nodrošināšanu, medijpratības uzlabošanu, mediju vides profesionalizāciju, kā arī pievērš uzmanību Latvijas mediju telpas drošības jautājumiem.
Mediju politikas pamatnostādņu projekta dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi un iekļauj mediju politikas mērķi, četrus apakšmērķus, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, rīcības virzienus un uzdevumus. Tie balstīti Latvijas mediju situācijas analīzē un atbilst definētajām galvenajām problēmām. KM ir uzsākusi darbu arī pie Mediju politikas rīcības plāna 2016.-2020.gadam izstrādes. Abu dokumentu gala versijas ir plānots izstrādāt līdz šā gada rudenim.
Uz sarakstu
