ECT noraidījusi sūdzības vairākās lietās pret Latviju
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi galīgos lēmumus privātpersonas Gubenko un bijušā tiesu izpildītāja Ivara Kibermaņa rosinātajās lietās pret Latviju, atzīstot iesniegtās sūdzības par nepieņemamām tālākai izskatīšanai pēc būtības un izbeidzot tiesvedību šajās lietās, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Kibermanis, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu, kas nosaka tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību, sūdzējās par veidu, kā notika kratīšana viņa birojā, kā arī apstrīdēja viņa telefonsarunu noklausīšanās likumību.
Iesniedzēja sūdzību par kratīšanas norisi ECT noraidīja, jo iesniedzējs nebija ievērojis konvencijā noteikto sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai. Savukārt iesniedzēja sūdzību par viņa telefonsarunu noklausīšanos ECT noraidīja tādēļ, ka iesniedzējs pirms vēršanās ECT nebija pilnībā izmantojis nacionālos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, proti, iesniedzējs pret viņu uzsāktā kriminālprocesa ietvaros nebija visās tiesu instancēs uzturējis sūdzību par viņa telefonsarunu noklausīšanās likumību.
Kibermanis līdz ar Ēriku Masteiko un Andi Koroševski tika tiesāts apsūdzībās par krāpšanu un dokumentu viltošanu. Lietu tiesas sāka skatīt pirms aptuveni desmit gadiem, bet 2010.gadā Augstākās tiesas (AT) Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par Masteiko, Kibermaņa un Koroševska notiesāšanu par krāpnieciskām darbībām. Kriminālprocesu šajā daļā nolemts izbeigt noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, savukārt saistībā ar dokumentu viltošanu visiem trim apsūdzētajiem palikuši spēkā iepriekš piespriestie sodi.
Savukārt Gubenko, kurš ir Starptautiskās Krišnas apziņas biedrības sekotājs, atsaucoties uz konvencijas 9.pantu, kas nosaka reliģijas brīvību, sūdzējās par to, ka cietuma vadība, kurā viņš izcieta piespriesto brīvības atņemšanas sodu, liedza viņam kamerā turēt vairākus reliģiskas nozīmes priekšmetus - lūgšanu krelles, audioatskaņotāju un audio kasetes ar lūgšanām.
Tiesa sūdzību noraidīja, jo iesniedzējs nebija pienācīgā kārtā vērsies ar iesniegumu Satversmes tiesā, apstrīdot 2006.gada 30.maija Ministru kabineta noteikumu "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" attiecīgās normas, un tādēļ nebija izsmēlis viņam pieejamos nacionālos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Tiesas lēmumi abās lietās ir galīgi un nepārsūdzami.
Uz sarakstu
