Eksperte: Efektīvākais līdzeklis pret "troļļiem" ir kritiskās domāšanas veicināšana
"Tā saucamo troļļu aktivitātes lielākā vai mazākā mērā ir vērojamas jau vairākus gadus, taču par spēcīgu ietekmi vismaz pagaidām runāt nav pamata. Jāsaka, ka rakstu komentārus portālos lasa ļoti neliela sabiedrības daļa, arī anonīmie sociālo tīklu konti ļoti ierobežotā mērā spēj ietekmēt sabiedrības viedokli. Risks nākotnē ir šādu kontu un komentāru masveidība, kas var atstāt iespaidu uz paviršākiem lasītājiem," sacīja Klekere.
Viņa uzsvēra, ka "troļļu" aktivitātes pieaugums vērojams konkrētos laika periodos. "Vietējie, Latvijā bāzētie "troļļu" līdzinieki, aktivizējas pirmsvēlēšanu periodā, kad partiju kampaņas izmanto organizētus interneta portālu komentētājus vai kontus sociālajos medijos, lai kritizētu konkurentus un veidotu savu dienaskārtību. Arī atsevišķi uzņēmumi piekopuši praksi, slavinošus komentārus pievienot ikvienam rakstam, kurā pieminēti, vienlaikus nopeļot konkurentus," sacīja Klekere.
Pēc ekspertes domām, Krievijā bāzēto "troļļu" aktivitātes ir acīmredzami profesionālākas, masveidīgākas un organizētākas. "Ir redzami centieni Latvijas interneta vidē veidot priekšstatu par Latviju kā neveiksmīgu valsti un uzspiest Krievijas skatījumu uz notikumiem pasaulē," sacīja Klekere.
"Ņemot vērā interneta vides brīvību un iespējas, "troļļus" tiešā cīņā apkarot ir teju neiespējami. Daudz efektīvāk ir tos izgaismot. Lai atmaskotu Krievijas "troļļu armijas" melus, būtiska ir sabiedrības informēšana un kritiskās domāšanas veicināšana, kur nozīmīgu lomu spēlē izglītības iestādes, valsts pārvaldes komunikāciju speciālisti, mediji un nevalstiskās organizācijas (NVO)," sacīja Klekere.
Iepriekš raidījums LNT ziņas vēstīja, ka Latvijas darba sludinājuma portālā ievietots vēstījums, ka darbā tiek pieņemti "interneta troļļi". To izdarījis Ķīpsalas izstāžu centra pakļautībā esošais projekts "RigaComm", kas gan noliedz ļaunprātīgu nolūku.
Saskaņā ar definīciju "troļļi" ir personas, kas komentāru veidā portālos, sociālajos tīklos un blogos ievieto sagrozītu, tendenciozu un propagandas rakstura informāciju. Līdz šim "troļļi" asociējušies ar Krievijas propagandas mašinēriju - Maskavas algotie "troļļi" centušies internetā pārliecināt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir labs, Ukraina - okupējama, bet Baltijas valstis - naidīgas, vēstīja raidījums.
"Troļļu" meklētājs "RigaComm" savukārt norāda, ka tas drīzāk esot īslaicīgs eksperiments pamēģināt saprast, vai Latvijā var izveidot "troļļu" armiju, un analizēt, kā konkrētās "troļļošanas" aktivitātes būs ietekmējušas cilvēku domāšanu.
"Metodoloģijas sistēmu, kuru mēs izstrādāsim šīs pētnieciskās akcijas laikā, noteikti nenodosim trešajām personām. Tā būs mūsu iekšēji izstrādāta sistēma, kas pie mums arī paliks," skaidroja projekta "RigaComm" vadītājs Andris Breške.
Kā iepriekš vēstīja raidījums, plašākā mērogā "troļļošana" ir kļuvusi par hibrīdkara ieroci, tādēļ arī NATO izveidojusi Latvijā speciālu nodaļu "interneta troļļu" uzraudzīšanai. Ar secinājumiem, kā "troļļi" ietekmē vidusmēra interneta lietotāja domāšanu Latvijā, NATO nāks klajā septembra beigās, vēstīja raidījums.
Uz sarakstu
