Eksperts: Enerģētikas nozarē ilgtermiņa risinājumi jāmeklē arī periodam pēc 2030.gada
Viņš skaidroja, ka, tā kā bez enerģijas (gāze, elektrība, apkure) nav iespējams dzīvot, inovatīvi, ilgtspējīgi risinājumi enerģētikas nozarē būs izaicinājums vienmēr. Līdz ar to, raugoties nākotnē, Eiropai būs jāiegulda līdzekļi jaunu ilgtermiņa risinājumu pētniecībā un izstrādē.
Furfari arī teica, ka enerģētikas nozares attīstība varētu būt nozīmīgs faktors bezdarba mazināšanai Eiropas Savienībā (ES). "ES ir ievērojama bezdarba problēma, jo sevišķi Eiropas dienvidos. ES ir nepieciešama izaugsme, ko var sasniegt, attīstot ilgtspējīgus risinājumus enerģētikas nozarē."
Saskaņā ar EK stratēģiju Eiropā plānots nodrošināt ilgtspējīgu, nedārgu, drošu un pieejamu enerģiju visiem ES pilsoņiem, atzīmēja Furfari. Taču, lai to īstenotu, ir nepieciešams pārskatīt enerģētikas efektivitātes direktīvu, diversificēt enerģētisko resursu avotus un pārvietošanas ceļus, kā arī jāstiprina iekšējais ES enerģētikas tirgus, jo enerģijai jāplūst brīvi pa visu Eiropu - bez tehniskiem un juridiskiem šķēršļiem.
Pasākumu "Baltijas Enerģētikas forums" atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Energoefektivitātes asociācija un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija.
Klimata un enerģētikas politikas satvara 2020.-2030.gadam mērķis ir panākt, lai ES ekonomika un enerģētika kļūst konkurētspējīgāka, drošāka un ilgtspējīgāka. Patlaban ES virzās uz 2020.gada klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, tomēr, lai nodrošinātu garantijas investoriem un nodrošinātu koordinētu pieeju dalībvalstīs, ir nepieciešams integrēts politikas satvars līdz 2030.gadam.
EK ierosinājusi jaunu ES dalībvalstu kopīgo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķi - 40% samazinājumu 2030.gadā, salīdzinot ar 1990.gada kopīgo ES dalībvalstu SEG emisiju apjomu. Šis mērķis ir kopīgs visām dalībvalstīm, un katrai atsevišķi tāds nav noteikts. Kā kopīgais mērķis ir noteikts, ka 2030.gadā atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaram kopējā izmantoto energoresursu apjomā ir jābūt ne mazāk kā 27%. Vienlaikus dalībvalstīm ir dotas tiesības pašām noteikt nacionāla līmeņa mērķus, kuru summa nodrošinātu ES līmeņa mērķa īstenošanu.
Politikas dokumentā rosināts noteikt 30% energoefektivitātes paaugstināšanas mērķi ES līmenī. ES ir plaša politiskā vienprātība, ka uzlabota energoefektivitāte dod būtisku ieguldījumu, lai īstenotu klimata un enerģētikas politikas galvenos mērķus, arī attiecībā uz konkurētspējas uzlabošanu, energoapgādes drošību, ilgtspēju un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Ceturtais mērķis ir saistīts ar starpsavienojumiem. Proti, EK plāno, ka dalībvalstīs tiks īstenoti tādi pasākumi, kuri nodrošinās elektrības starpsavienojumu mērķi - 10% no uzstādītās jaudas. Tādējādi ES kopumā varēs palielināt šo mērķi līdz 15% 2030.gadā.
Uz sarakstu
