Banner 980x90

Gobiņš pieļauj, ka visas Lielbritānijas piedāvātās reformu iniciatīvas netiks īstenotas

Foto: Evija Trifanova/ LETA
Foto: Evija Trifanova/ LETA

Iespējams, ka tikai aptuveni trīs ceturtdaļas no Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona pieprasītajām Eiropas Savienības (ES) reformām tiks arī īstenotas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda "Eiropas kustības Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.

Runājot par Kemerona iecerētajām reformām, Gobiņš norādīja, ka pieprasījumā esot punkti, kas ir pretēji ES līgumiem. "Viņi plāno diskriminēt ES citus pilsoņus, kas strādā Anglijā. Viņi runā par četru gadu periodu, bet, nu, to viņi nedabūs cauri. Tas ir ļoti interesanti, jo viņi ļoti labi zina, ka tas tiešām neies cauri," sacīja Gobiņš.

Viņš arī pieļāva iespēju, ka Lielbritānija pašlaik veido sava veida "aizmugures durtiņas" atkarībā no sabiedrības noskaņojuma. "Uzmanības novēršana, stratēģija izcīnīt ieguvumus citās jomās, kompensējot sarunu gaitā panākto vai nepanākto. Iespējams, ka vēl kaut kas parādīsies," viņš piebilda. Vienlaikus Gobiņš norādīja, ka kritika no Lielbritānijas radikāļu puses bija diezgan spēcīga.

Tomēr viņš atzina, ka pamatā Lielbritānijas izteiktās rūpes nav nepamatotas, jo valsts sociālie pakalpojumi bieži vien tiek ļaunprātīgi izmantoti. "Viņi vēlas no tā izvairīties, taču tas tiek darīts nedaudz par šerpu, jo neķeras problēmai pie raugiem, bet mēģina argumentēt ar kādu četru gadu pārejas periodu," piebilda Gobiņš.

Runājot par vēlmi stiprināt nacionālo parlamentu lomu, viņš slavēja Latvijas pirmās prezidentūras ES Padomē paveikto, jo liela daļa no nepieciešamajiem priekšdarbiem šajā jomā jau ir sagatavota, līdz ar to lielu pārsteigumu varētu arī nebūt. "Paldies britiem, ka savlaicīgi galdā nolikuši vairākas idejas, jo no tām iegūs visas ES valstis, tostarp arī Latvija. Mums jādara viss iespējamais, lai Lielbritāniju noturētu ES sastāvā," viņš sacīja, piebilstot, ka pats "Kemerons saprot, ka izstāšanās no ES nenāktu par labu" pašai Lielbritānijai.

Tikmēr Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka Latvija cer, ka Lielbritānija paliks ES sastāvā, taču vērā tiek ņemts fakts, ka par šo jautājumu gaidāmajā referendumā būs jāizlemj pašiem britiem.

Jansons atzina, ka ministrija pozitīvi vērtē, ka Lielbritānijas valdība rakstiski noformulējusi savu redzējumu un vēlmes par ES nepieciešamajām reformām, piebilstot, ka kopā ar ministrijas ekspertiem tiks izvērtēti Lielbritānijas piedāvājumi. "Mēs ceram uz konstruktīvām sarunām, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu pie visām pusēm pieņemama risinājuma," skaidroja ministrijas pārstāvis.

Viņš arī apliecināja, ka Ārlietu ministrija vēlas spēcīgu Lielbritāniju lielā un spēcīgā ES, tādēļ nepieciešams panākt risinājumus, kas saglabā ES vienotību un pamatvērtības, tostarp nediskriminācijas principu.

"Ceram, ka Lielbritānija paliks ES sastāvā, bet arī ņemam vērā to, ka lēmums referendumā būs jāizšķir pašiem britiem," viņš piebilda.

Lielbritānijas premjerministrs Kemerons otrdien mudinājis ES līderus izveidot "brīvu valstu elastīgu savienību", nosaucot četras jomas, kurās viņš sarunu ceļā vēlas panākt reformas.

Kemerons savas prasības izklāstījis vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, norādot, ka viņš vēlas aizsargāt vienoto Eiropas tirgu ar saistošiem principiem, kas garantētu godīgumu "ES eirozonas un neeirozonas valstīm".

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka Vācija vēlas atbildēt uz Lielbritānijas ES reformu ierosinājumiem konstruktīvā veidā, vienlaikus paužot pārliecību, ka ir iespējams atrast risinājumu.

"Es vakar runāju ar viņu pa telefonu," domājot Lielbritānijas premjerministru Kemeronu, sacīja Merkele. "Es zinu par prasībām, tāpēc tas, kas tagad tiek likts galdā, nav pārsteigums. Mēs vēlamies ieņemt uz risinājumu orientētu nostāju," paziņoja kanclere. Viņa norādīja, ka ir vairāki sarežģīti punkti, kas apspriežami, bet pauda pārliecību, ka tos var atrisināt, ja pastāv griba to darīt.

Tikmēr Lielbritānijas premjerministra Kemerona otrdien publiski pieprasītās ES reformas nav atstājušas vēlamo iespaidu uz britu eiroskeptiķiem un tie premjera iniciatīvu izsmējuši. Eiroskeptiķi pieprasīja, lai Kemerons panāk Lielbritānijai tiesības pakļaut kontrolei imigrāciju no citām ES dalībvalstīm, kā arī izcīna grozījumus ES līgumos, pirms izsludina viņa solīto referendumu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību blokā.

Eiroskeptiķu otrdienas reakcija liecina, ka Kemerona prasības, viņuprāt, ir pārāk pieticīgas.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)