Krievijas vēstniecība: Patriarha Kirila vizīte Latvijā dotu būtisku stimulu savstarpējo attiecību stiprināšanā
Patriarha Kirila iespējamā vizīte Latvijā dotu būtisku stimulu savstarpējo attiecību stiprināšanā, uzskata Krievijas vēstniecība Latvijā.
Vēstniecība aģentūrai LETA atgādināja, ka diskusijas par patriarha Kirila vizīti Latvijā ilgst jau vairākus gadus. Tā Maskavā 2010.gadā patriarhs Kirils pieņēmis toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera ielūgumu apmeklēt Latviju. Tāpat esot saņemts rakstisks eksprezidenta Andra Bērziņa ielūgums, taču tagadējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā spriedusi vēstniecība, pagaidām neesot atteicies no šāda plāna.
Vēstniecībā arī skaidroja, ka patriarha Kirila vizīte valstī, kurā, pēc vairākām aplēsēm, dzīvojot aptuveni 300-400 tūkstošu pareizticīgo, kas pieder pie dažādām etniskajām grupām, varētu dot būtisku stimulu savstarpējo attiecību stiprināšanā, kā arī stiprinātu garīgās attiecības starp abām valstīm. Tāpat patriarha Kirila vizīte veicinātu toleranci, savstarpējo uzticēšanos un vienošanos. Tāpat pausts, ka šādas vizītes laikā netiek izslēgta oficiālo tikšanās iespējamība garīgajā un laicīgajā formātā.
LETA jau vēstīja, ka patriarha Kirila vizītei Latvijā nepieciešams ļoti pozitīvs attiecību fons, līdz ar to viņa iespējamā vizīte neesot Ārlietu ministrijas (ĀM) dienaskārtībā, tā 4.janvārī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ministrs teica, ka Krievijas vēstnieks Latvijā runājis ar Valsts prezidenta kanceleju un ministriju par šo jautājumu, taču tas neesot ministrijas dienaskārtībā. "Vizītei nepieciešams ļoti nopietns pozitīvs attiecību fons. Jāsaka, ka viss, kas noticis Ukrainas austrumos, nav pats pozitīvākais," sprieda ministrs.
Rinkēvičs arī atturējās prognozēt iespējamās vizītes datumus, vien atkārtojot, ka ministrijas darba plānā šāda jautājuma neesot.
LETA jau ziņoja, ka eksprezidents Bērziņš iepriekš bija lūdzis patriarhu Kirilu nebraukt uz Latviju, kā viņš to bija plānojis, un pārcelt vizīti uz vēlāku laiku.
Toreizējā Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne norādīja, ka šis ierosinājums nav atteikums, bet gan lūgums pārcelt to uz vēlāku laiku.
Krapāne vēlāk arī atzina, ka šī rosinājuma pamatā ir notikumi Krimā un Ukrainā, kas saistīti ar Krievijas politiku.
Uz sarakstu
