Latvijas ārlietu dienests turpinās aicināt ārvalstīs dzīvojošos tautiešus kļūt par audžuvecākiem

Lūgts komentēt Saeimas ceturtdien  pieņemto deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs, Jansons norādīja, ka Latvijas valstspiederīgo ārvalstīs bērna tiesību aizsardzības jautājumi ir daļa no Latvijas ārlietu dienesta ikdienas darba. Dienests Latvijas valstspiederīgajiem sniedz konsulāro palīdzību Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem, Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma un Konsulārā reglamenta noteiktajā kārtībā.

Tā, piemēram, Latvijas vēstniecības Lielbritānijā redzeslokā pagājušajā gadā ir nonākuši 90 gadījumi, kas skar bērnu aprūpes jautājumus Latvijas valstspiederīgo ģimenēs, bet Latvijas vēstniecība Īrijā pagājušajā gadā sniedza 49 konsultācijas bērnu jautājumos. Ar vairākām lietām bērnu tiesību aizsardzības jautājumos pagājušajā gadā ir strādājušas Latvijas vēstniecības Nīderlandē, Krievijā, Dānijā, Itālijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Ungārijā.

"Latvijas ārlietu dienests arī turpmāk vērsīsies ar informācijas pieprasījumiem ārvalstu pašvaldību un tiesu institūcijās gadījumos, kad tiks lūgta tā iesaiste," pauda ministrijas pārstāvis.

Jansons arī apliecināja, ka Latvijas ārlietu dienests strādā un rūpīgi seko, lai ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem būtu pieejama visa informācija par bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajās ārvalstīs. Gan Ārlietu ministrijas, gan Latvijas vēstniecību mājaslapu Konsulārās informācijas sadaļās ievietotais informatīvais materiāls tiek regulāri papildināts ar ārvalsts iestāžu kontaktiem un citu noderīgu informāciju.

Tāpat dienests turpinās darbu pie informācijas apkopošanas par ģimenes lietu advokātu kompānijām ārvalstīs, kad sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas. Latvijas vēstniecības pēc iespējas arī nākotnē turpinās kā novērotājas piedalīties tiesas sēdēs, kur tiek skatīti Latvijas valstspiederīgo bērnu aizbildniecības jautājumi, viņš sacīja.

Jansons arī norādīja, ka Latvijas ārlietu dienests turpinās aicināt ārvalstīs dzīvojošos tautiešus kļūt par audžuvecākiem un veidot audžuvecāku tīklu, lai nodrošinātu krīzes situācijā nonākušajiem bērniem iespēju atrasties sev ierastā vidē.

Ārlietu ministrija arī uzsver, ka viens no būtiskiem valsts uzdevumiem, lai Latvija nezaudētu saikni ar saviem valstspiederīgajiem, ir darbs ar diasporu ārvalstīs. Ministrija turpinās stiprināt Latvijas valstspiederīgo personu saikni ar Latviju, kā arī veicināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo latviešu valodas apguvi, piederības Latvijai apziņu un kontaktus ar radiniekiem Latvijā.

Jau vēstīts, ka pieņemtā deklarācija aicina ārvalstu kompetentās institūcijas respektēt Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savas valsts valstspiederīgo tiesības ārzemēs un bez kavēšanās informēt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par ikvienu gadījumu, kad bērna interesēs būtu aizbildņa iecelšana.

"Pēdējos gados fiksēti vairāki satraucoši gadījumi, kad ārvalstu varasiestādes izņēmušas no attiecīgajā valstī dzīvojošās ģimenes bērnu un nodevušas to adopcijai. Deklarācija ir politisks paziņojums, kura mērķis ir panākt pēc iespējas efektīvāku mūsu bērnu aizsardzību ārvalstīs," iepriekš uzsvēra Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).

Laizāne norādīja, ka deklarācija aicina ievērot ANO Bērnu tiesību konvencijā noteikto pienākumu respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā arī ņemt vērā bērna audzināšanas vēlamo pēctecību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras piederību, kā arī valodu.

Deklarācijā ārvalstu kompetentās institūcijas rosinātas pārliecināties, ka lietās par Latvijas valstspiederīgo aprūpes turpmāku nodrošināšanu ievērota 1963.gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem. Vīnes konvencijas 36. un 37.pantā noteikto pienākumu nepildīšana var novest pie iepriekš minētajiem ANO Bērnu tiesību konvencijas pārkāpumiem.

Tāpat deklarācijā aicināts izvērtēt darbības, kas vērstas uz bērnu nodošanu adopcijai, kā arī pārskatīt jebkādas procedūras, ja tajās tiek pārkāptas minētās starptautiskās tiesību normas bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Deklarācijā iekļauts arī aicinājums sadarboties ar Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un atbildīgajiem dienestiem, uzklausot ieteikumus par bērnu turpmāko aprūpi Latvijas valsts kultūrvidei atbilstošā ģimeniskā vidē.

Deklarācija uzdod par pienākumu Ministru kabinetam informēt par šo deklarāciju Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis un citas valstis, kurās konstatēti attiecīgie Vīnes konvencijas pārkāpumi. Ministru kabinetam arī jānodrošina bērnu aizsardzība ārpus valsts robežām, sniedzot tiem atbalstu un piedaloties procesos ārvalstu iestādēs, tiesās un starptautiskajās institūcijās. Ministru kabinetam arī jāizsaka ārvalsts kompetentajām iestādēm vai tiesām lūgums nodot Latvijas atbildīgo iestāžu piekritībā lietas, kas saistītas ar Latvijas nepilngadīgā valstspiederīgā turpmākās aprūpes nodrošināšanu.

Ministru kabinetam deleģēts sagatavot informāciju par ārvalstu juridiskajām normām, prasībām un tradīcijām bērnu tiesību jomā un jānodrošina tās izplatīšana ārvalstīs dzīvojošajām Latvijas valstspiederīgo ģimenēm.

Uz sarakstu